Alkohola ierobežojumi Latvijā jau devuši pirmos rezultātus: nāves gadījumu skaits sarucis par 27%

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrija (VM), izvērtējums attiecas uz laikposmu no 2025. gada 1. augusta līdz 31. decembrim. Ar to PVO Eiropas reģiona birojs šodien iepazīstinājis VM apvienotajā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdē.

Aprēķinos izmantoti Slimību profilakses un kontroles centra sniegtie mirstības dati un PVO izstrādātā metodoloģija.

PVO Eiropas reģionālā biroja padomniece alkohola, nelegālo narkotiku un ieslodzīto veselības jautājumos Karina Fereira-Borhesa norāda, ka 27% samazinājums ir nozīmīgs rezultāts. Vienlaikus viņa uzsver nepieciešamību turpināt sekot datiem, lai noskaidrotu, vai ieguvumi saglabājas ilgtermiņā un kā pasākumi ietekmē kopējo ar alkohola lietošanu saistīto kaitējumu.

Arī VM izvērtēs pērn ieviestos alkohola patēriņa ierobežošanas pasākumus, sagatavos ziņojumu par to ietekmi un iesniegs to Saeimā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) sākotnējos rezultātus vērtē kā apliecinājumu tam, ka pierādījumos balstīti alkohola pieejamības ierobežošanas pasākumi var palīdzēt novērst nāves gadījumus. Viņš uzsver, ka alkohola lietošana joprojām ir viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem Latvijā.

VM atgādina, ka no 2025. gada 1. augusta spēkā stājās grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Tie saīsināja alkohola mazumtirdzniecības laiku, noteica sešu stundu nogaidīšanas periodu internetā iegādāta alkohola piegādei un ierobežoja alkohola cenu un atlaižu reklāmu. Tika ieviesti arī ierobežojumi alkoholisko dzērienu izmantošanai tirdzniecības veicināšanas pasākumos un papildu ierobežojumi alkohola tirdzniecībai azartspēļu organizēšanas vietās. VM skaidro, ka šo pasākumu mērķis ir mazināt alkohola fizisko pieejamību un impulsīvu patēriņu, īpaši vakara un nakts stundās.

Saskaņā ar VM sniegtajiem PVO metodoloģijā balstītajiem datiem kopējais alkohola patēriņš Latvijā ir 14,2 litri absolūtā alkohola uz vienu pieaugušo gadā. Lietuvā tas ir 11,2 litri, bet Igaunijā – 10,4 litri. VM norāda, ka abas kaimiņvalstis šos rādītājus ir samazinājušas.

Alkohola lietošanas traucējumi skar 23,3% pieaugušo Latvijā, salīdzinot ar vidēji 10,7% Eiropas Savienībā (ES). Ar alkoholu saistīti nāves gadījumi veido 18,1% no visiem nāves gadījumiem Latvijā, kamēr ES vidēji – 5,2%. Alkohola atkarība skar aptuveni vienu no astoņiem pieaugušajiem.

Kā vēstīts, trīs gadu laikā Latvijā nav sasniegts neviens no trim galvenajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā, secināts VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par attiecīgā plāna izpildi 2023.-2025. gadā.

Kopumā plānā bija paredzēti 35 pasākumi, no kuriem pilnībā izpildīti 19 jeb 54,3%. Daļēji izpildīti septiņi jeb 20%, bet nav izpildīti deviņi jeb 25,7%. Līdz ar to VM plāna izpildi kopumā vērtē kā daļēju.

Viens no plāna mērķiem bija panākt, lai riskanto alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū samazinātos no 39,8% 2020. gadā līdz 39% 2025. gadā. Tomēr jaunākie VM norādītie dati par 2024. gadu liecina, ka šādu iedzīvotāju īpatsvars ir pieaudzis līdz 41,6%.

Par riskantu alkohola lietošanu pārskatā uzskatīta vairāk nekā 60 gramu absolūtā alkohola lietošana vienā reizē pēdējo 12 mēnešu laikā vai pēdējā mēneša laikā.

VM norāda, ka būtiskai daļai plānā ietverto pasākumu nebija tiešas ietekmes uz riskantas alkohola lietošanas paradumu mazināšanu. Savukārt tādi pasākumi kā alkohola reklāmas un pieejamības ierobežojumi tika ieviesti tikai 2025. gada otrajā pusē, tāpēc to ietekme pārskata perioda datos vēl nevarēja pilnībā atspoguļoties.

Kā vienu no galvenajiem plāna nepilnīgās izpildes iemesliem VM min papildu valsts budžeta finansējuma nepiešķiršanu. Šī iemesla dēļ vairāki pasākumi, īpaši narkoloģiskās ārstēšanas pieejamības paplašināšana un ambulatoro un stacionāro multiprofesionālo pakalpojumu attīstība, netika īstenoti vai tika īstenoti tikai daļēji esošā budžeta robežās.

Vismazāk plāna pasākumu izdevies īstenot stacionārās ārstēšanas jomā. No trim paredzētajiem pasākumiem neviens nav izpildīts pilnībā – divi nav izpildīti, bet viens īstenots daļēji. Netika paplašinātas stacionārās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas un uzlabota Minesotas ārstniecības psihoterapijas programmas pieejamība stacionārā.

Ministrija arī secinājusi, ka vispārīgi informatīvie materiāli un atsevišķas izglītojošas aktivitātes nav pietiekamas, lai panāktu ilgtermiņa pārmaiņas. Turpmāk nepieciešams attīstīt sistemātiskas un pierādījumos balstītas vecāku atbalsta programmas, kā arī jauniešu auditorijai pielāgotu komunikāciju sociālajos tīklos un citās digitālajās platformās.

Plāna rezultātus ietekmējis arī salīdzinoši īsais tā īstenošanas periods. Vairāki strukturāli pasākumi pārskata perioda beigās vēl atradās ieviešanas vai pilotēšanas stadijā, tāpēc VM rosina nākamo atkarību jomas politikas plānošanas dokumentu izstrādāt ilgākam laikam.

VM min, ka alkohola un narkotisko vielu lietošanas paradumus ietekmējušas Covid-19 pandēmijas sekas, iedzīvotāju paradumu un psihoemocionālās labbūtības izmaiņas, ģeopolitiskā nenoteiktība, kā arī digitālās vides arvien plašāka izmantošana narkotisko vielu iegūšanai un izplatīšanai.

VM uzsver, ka atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanai nepieciešama ilgtermiņa un starpnozaru pieeja, sasaistot profilaksi, vielu pieejamības ierobežošanu, agrīnu risku atpazīšanu, ārstēšanu, rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Ņemot vērā atkarību ciešo saistību ar psihisko veselību, VM rosinājusi izvērtēt iespēju nākotnē izstrādāt kopīgu politikas plānošanas dokumentu atkarību un psihiskās veselības jomā.