Kaimiņu strīds Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ kļūst nekontrolējams – lietā iesaistīta pat lāpsta
Viliveres ciemā jau trešo gadu turpinās konflikts starp kaimiņiem, kura pamatā lielā mērā ir atšķirīgā attieksme pret Krieviju un tās agresiju Ukrainā. Kaimiņi viens otru galvenokārt "apšauda" ar skaņas ieročiem, taču vismaz reizi konflikts jau pāraudzis arī fiziskā sadursmē.
Diana Kovaljova igauņu TV raidījumam stāstīja par situāciju, kurā konflikta laikā kaimiņš Simo Meerits ar lāpstu iesitis viņas vīram Sergejam Timarovam pa galvu.
"Vīram nostrādāja reakcija – ar roku nedaudz aizsargāt galvu. Cieta auss, galva un roka," viņa sacīja.
"Es viņam skaidri pateicu – es rīkojos pašaizsardzībā, ej prom no mana zemesgabala. Es no tevis baidos, tu šeit neesi gaidīts. Viss beidzās vienkārši ar to, ka es atradu pirmo pa rokai esošo priekšmetu, un viss," savu versiju izklāstīja Simo.
Augustā notikušais konflikts, kas beidzās ar sitienu ar lāpstu, ir daļa no gandrīz trīs gadus ilga kaimiņu konflikta Viliveres ciemā, Kohilas pašvaldībā. Tā sākumā lielu lomu, iespējams, spēlēja atšķirīgi uzskati par Krieviju un tās agresiju Ukrainā.
Kohilas pašvaldības vicemērs Rando Lai sacīja, ka pašvaldībai zināms – konflikts starp kaimiņiem ir saistīts ar militāro konfliktu starp Krieviju un Ukrainu.
"Viena puse atbalsta vienu nometni, otra – otru, un viņi nespēj atrasties vienā telpā," viņš sacīja.
"Tas ir karš," sacīja kaimiņš Reins Feils. "Šis karš ir atnācis uz Igauniju. Ko jūs domājat, ka tie krievi… lielākā daļa, kas šeit dzīvo, ir putinisti. Tas ir skaidrs."
Lai gan situācija brīžiem šķiet pārspīlēta un tās saknes lielā mērā varētu būt saistītas ar konkrēto cilvēku raksturiem vai pasaules uzskatu, Viliveres "ierakumu karš" atklāj arī vairākas plašākas problēmas par kopdzīves noteikumiem un vārda brīvību.
Centrālās Igaunijas policijas iecirkņa vadītājs Tago Trei norādīja, ka policija nevar piespiest cilvēkus vienam otru paciest un cienīt.
Apmēram 40 minūšu brauciena attālumā no Tallinas esošajā Viliveres ciemā vasarnīcu kooperatīvs tika izveidots jau padomju laikā. Gadu desmitu laikā arvien vairāk cilvēku uz ciemu pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi.
Piemēram, tagad pensionētais celtnieks Reins Feils un viņa sieva, projektētāja Inna, Karistes ielā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus. Viņu dārzs 2025. gadā tika atzīts par pašvaldības skaistāko dārzu.
Pēc Reina teiktā, citādi mierīgajā idillē plaisas parādījās 2023. gadā, kad tieši ielas pretējā pusē ievācās Sergejs un Diāna.
"Pēc zemesgabala iegādes viņi šeit rīkoja ballītes. Troksnis ir troksnis, tā bija pirmā diena. Bet pēc tam katru dienu sākās dārdoņa. Sieva aizgāja pateikt, ka mēs negribam klausīties jūsu dārdoņu, mēs tagad esam jūsu kaimiņi. Pirmais vārds, ko viņš pateica manai sievai, bija – "ej d****’. Es nodomāju – Dievs, vai tiešām tā tas sāksies? Un tā arī sākās," stāstīja Reins.
Simo uzskata, ka ar to sākās visa sāga.
"Ar runāšanu nepietika. Mani ar visādiem rupjiem krievu vārdiem sūtīja nez kur. Smējās man sejā, sakot, ka viņš neko nepārtrauks, darīs, ko grib, un viņam uz to ir tiesības," sacīja Simo.
Simo pie Reina ielas pusē apmetās pēdējais no šajā stāstā iesaistītajiem kaimiņiem – tikai 2024. gada janvārī. Taču arī viņš stāsta, ka, tiklīdz ārā kļuva nedaudz siltāks, no Sergeja un Diānas zemesgabala sāka skanēt skaļa mūzika krievu valodā. Kad Simo lūdza to nogriezt klusāk, arī viņu aizsūtīja prom.
Kaimiņi apgalvo, ka no Sergeja un Diānas zemesgabala regulāri skanot mūzika, kas slavina padomju armiju.
"Es esmu kara dziesmu cienītāja," atzina Diāna. "Man patīk kara filmas. Visas vecās padomju filmas es skatos ar prieku. Vai tas nozīmē, ka esmu rasiste? Mums nav aizliegts klausīties tādu vai citādu mūziku. Kur ir teikts, ka "Katjuša’ kaut kādā veidā ir saistīta ar Putinu?"
Diezgan ātri konflikts ieguva arī politisku nokrāsu. Jau kopš pilna mēroga kara sākuma – vēl pirms Sergejs un Diāna pārcēlās uz ciemu – Reins savā dārzā bija uzzīmējis lielu Ukrainas karogu.
Kad no krievvalodīgo kaimiņu mājas sāka skanēt dziesma, kas slavina padomju armiju, "krievu pasauli" un tamlīdzīgas idejas, Reins tai pievienoja Ukrainā izplatītu apvainojumu par Putinu.
"Kaimiņš gandrīz sajuka prātā," sacīja Reins. "Viņš sāka rakstīt plakātus. Krievu valodā. Vienu pēc otra nesa uz turieni un lika rindā uz sava žoga."
Savukārt Diāna uzskata, ka kaimiņi jūtoties nesodāmi.
"Es domāju – ja mēs atļautos kaut ko tādu pret Igaunijas valdību, mēs, manuprāt, uzreiz saņemtu sodu par šādām darbībām. Bet šie cilvēki netiek sodīti," viņa sacīja.
Reina sievas veidotā trokšņu dienasgrāmata aizņem desmit A4 lapas, turklāt ir arī vairāki desmiti video. "Skaņas uzbrukumi" ar laiku kļuvuši arvien intensīvāki.
"2024.–2025. gadā tas skaļrunis bieži atradās zemesgabala vidū. Mēs paši jutāmies tā, it kā dzīvotu kaut kur pie naktskluba durvīm, un naktskluba durvis vēl būtu vaļā. Tā ir pati lielākā problēma," sacīja Simo.
Pēc Reina teiktā, kaimiņi esot atskaņojuši arī gaisa trauksmes sirēnas skaņu.
No sarunas raidījumā bija skaidrs, ka Diānai un Sergejam ir ļoti atšķirīgs pasaules uzskats nekā kaimiņiem, taču viņi noliedz, ka būtu rīkojuši "uzbrukumus". Viņi apgalvo, ka viņiem vienkārši patīk, strādājot dārzā, klusi klausīties mūziku no skaļruņa.
Noskaņai viņiem ir viens mazāks un viens lielāks skaļrunis.
"150 vati, nevis 1000 vati," Diāna parādīja skaļruni. "Mūsu drošības interesēs lielāko skaļruni aizvedām prom, un kopš tā laika mums ir šis un tas skaļrunis. Lielāko daļu laika vīrs klausās to mazāko. Noliek to šeit. Vai arī noliek pie mājas sliekšņa un kaut ko dara."
Kaimiņu attiecības tomēr ir pilnībā sašķobījušās. Pēdējo trīs gadu laikā abas puses policijai vienai par otru iesniegušas gandrīz 100 izsaukumus un sūdzības, kas, iespējams, ir sava veida rekords – vismaz Kohilas pašvaldībā.
Arī Centrālās Igaunijas policijas iecirkņa vadītājs Tago Trei norādīja, ka policijai bieži nācies kārtot kaimiņu attiecības.
"Ne visos gadījumos mēs esam bijuši notikuma vietā. Šie savstarpējie strīdi ne vienmēr ir kvalificējušies kā izsaukumi ar tādu prioritāti, lai tur būtu jāiejaucas patruļai. Tomēr no gandrīz 100 gadījumiem lielākajā daļā esam bijuši klāt. Gan patruļas līmenī, gan arī bijis ļoti daudz zvanu no abām pusēm reģiona policistam, kurš pēc tam izskatījis arī tos gadījumus, kuros patruļa nav bijusi," stāstīja Trei.
Sarunā abas puses izteica vairāk pārmetumu, nekā iespējams ietilpināt vienā raidījumā. Piemēram, Sergejs esot novietojis automašīnu Reina vārtu priekšā un ziemā metis tur sniegu, savukārt Reins esot saindējis Sergeja egļu dzīvžogu un ar pneimatisko ieroci šāvis uz automašīnu.
Pēdējo apgalvojumu policija pārbaudīja, taču tas neapstiprinājās.
Savukārt vismaz vienu reizi iereibušais un skaļi klaigājošais Sergejs nogādāts atskurbtuvē izgulēt reibumu.
Pašvaldība un policija arī organizējušas tikšanos, kurā mēģināts abas puses samierināt.
"Mēs kopā ar policiju faktiski jau no paša sākuma, pirms trim gadiem, esam izmantojuši dažādus pasākumus, aicinājumus, tikšanās un nosūtījuši brīdinājumus. Diemžēl, kā zināms, ne pietiekami efektīvi," sacīja Kohilas vicemērs Rando Lai.
"Vietējais policists 2024.–2025. gada vasarā atbrauca, mēs visi satikāmies ceļa galā. It kā vienojāmies, ka centīsimies tagad tā – viņi nedārdinās un arī no mūsu puses nebūs nekādu skaņu," atcerējās Simo.
Arī policijai šķitis, ka kaimiņi ir salabuši.
"Diemžēl tikai uz diviem mēnešiem," atzina Trei. "Vēlmei dzīvot savā dzīvesvietā draudzīgi, saprātīgi un cilvēcīgi ir jānāk no viņiem pašiem. Šeit, visticamāk, abām pusēm ir jāatkāpjas soli atpakaļ, jānomierinās un jāvienojas, kā turpmāk mierīgi sadzīvot. Mēs to nevaram piespiest, un arī juridiskie līdzekļi šeit nepalīdz."
Plašākais secinājums ir tāds, ka karogi un uzraksti uz savas teritorijas, ja vien tie tieši neaicina uz naidu, ietilpst vārda brīvības robežās. Arī skaļa mūzika, ja tā tiek atskaņota ārpus naktsmiera laika – darba dienās pirms pulksten 22 un nedēļas nogalēs pirms pusnakts –, pati par sevi nav aizliegta.
Arī policijas iecirkņa vadītājs atzina, ka traucēšana dienas laikā nav pārkāpums likuma izpratnē.
"Likumā, konkrēti Kārtības aizsardzības likumā, ir noteikti naktsmiera pārkāpšanas laiki. Tas, kas notiek ārpus šiem laikiem, no mūsu skatpunkta nekvalificējas kā pārkāpums," sacīja Trei.
"Taču, ļoti iespējams, raugoties uz to, cik ilgi šī savstarpējā traucēšana turpinās, galu galā labākais risinājums būtu, ja viena no pusēm pārceltos," viņš piebilda.
Sarunās ar abām Viliveres konflikta pusēm rodas iespaids, ka vietējā pašvaldība un policija nespēj viņiem palīdzēt un ka šajā situācijā kaimiņi jūtas atstāti vieni.
Simo un Reins ir vākuši parakstus, un abas puses pašvaldībai nosūtījušas iesniegumus.
Tā kā ticība institūciju palīdzībai vairs nav liela, Reins šovasar no kurmju atbaidītāja un plastmasas caurules izveidoja sava veida "skaņas ieroci", kas rada diezgan skaļu pīkstoņu.
"Pēc tam, kad policists šeit bija atbraucis un pateica – pierodiet, es izdarīju pretgājienu. Izveidoju no kurmju atbaidītāja tādu pīkstētāju. Tiklīdz viņš ieslēdz dārdoņu, es ieslēdzu pīkstēšanu. Viņam tā nepatīk, un tad viņš to dārdoņu ilgi nevar atskaņot – apnīk," stāstīja Reins.
Savukārt Simo uzstādīja savu skaļruni, kas nepieciešamības gadījumā skaļi atskaņo mūziku Sergeja un Diānas virzienā.
Pretinieki burtiski cenšas viens otru padarīt trakus. Īpaši spilgts piemērs ir šā gada 26. augusta notikumi, kad tajā pašā dienā ilgstoši turpinājās trokšņošana.
Iepriekšējo vārdu apmaiņu un, iespējams, arī Simo skaļruņa sadusmots, vizuāli spriežot, iespējams, arī alkohola reibumā esošais Sergejs ieradās igauņa pagalma stūrī.
"Viņš iegāja zemesgabalā, izrieza krūtis un sāka kaut ko krieviski skaidrot. Es nezinu, kādi tie izteicieni atkal bija. Tad es viņam skaidri pateicu – es rīkojos pašaizsardzībā. Viss beidzās ar to, ka es atradu pirmo pa rokai esošo priekšmetu, un tā arī notika," atcerējās Simo.
"Protams, viņš dabūja dažus skrāpējumus. Pēc dabas es neesmu tāds cilvēks, kura pirmā izvēle ir vardarbība. Lai gan, jā, par šo epizodi kādam var rasties arī cits iespaids," viņš piebilda.
"Vai mums tagad arī jāiegādājas ierocis? Mūsu kaimiņi jau uzbrūk ar pagalēm un lāpstām. Es vēlreiz saku – labi, ka viņš manam vīram iesita ar lāpstas plakano daļu, nevis ar malu," sacīja Diāna.
"Tas arī ir karš. Karš bez ieročiem," uzskata Reins.
Par sitienu ar lāpstu policija sākusi kriminālprocesu, taču šobrīd nevēlas vērtēt, vai notikušais bijusi pašaizsardzība vai uzbrukums. Pa to laiku noskaidrojies, ka arī Reins esot cietis no kurmju atbaidītāja radītā skaņas "lielgabala".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
