Medvedevs brīdina Armēniju, ka sliktākajā scenārijā tā varētu kļūt par "jauno Ukrainu"
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs asi kritizējis Armēnijas ārpolitikas kursa maiņu un tās tuvināšanos Eiropas Savienībai. Viņš brīdinājis, ka šāda virzība valstij var radīt negatīvas sekas, un paziņojis, ka "sliktākais, kas var notikt ar Armēniju, ir pārvēršanās par jaunu Ukrainu".
Medvedevs paudis pārliecību, ka pašreizējā Armēnijas vadība izvēlējusies nepareizu attīstības virzienu, vēsta "The Moscow Times".
"Pašreizējā Armēnijas vadība nolēma, ka ir pareizi mainīt savu attīstības kursu. Esmu pārliecināts, ka tas arī nenovedīs ne pie kā laba. Sliktākais, kas var notikt Armēnijai, ir tās pārvēršanās par jaunu Ukrainu," sacīja Medvedevs.
Viņš arī apsūdzēja nenosauktas valstis mēģinājumos šķelt Dienvidkaukāza reģionu un ietekmēt tajā notiekošos procesus.
ES sper soli Armēnijas atbalstam
Medvedeva izteikumi seko neilgi pēc Eiropas Savienības (ES) lēmuma atvieglot Armēnijas eksportu uz ES tirgu.
Septembra nogalē ES dalībvalstis apstiprināja divu gadu muitas nodokļu apturēšanu aptuveni 80% Armēnijas preču, kas tiek eksportētas uz 27 valstu bloku. Brisele skaidro, ka šāds lēmums palīdzēs Armēnijai mazināt Krievijas noteikto tirdzniecības ierobežojumu sekas.
"Pastiprinām savu atbalstu Armēnijai un tās iedzīvotājiem, kuri, neskatoties uz ārējo spiedienu, skaidri izvēlējušies Eiropas ceļu," paziņoja Īrijas ārlietu ministre Helēna Makentija, kuras valsts pašlaik prezidentē ES Padomē. "Šodienas lēmums palīdzēs Armēnijas ekonomikai, kuru skāruši tirdzniecības ierobežojumi, un parāda, ka mūsu partneri vienmēr var paļauties uz Eiropas Savienību," viņa piebilda.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pagājušajā mēnesī paziņoja, ka valsts tuvākajā laikā sāks gatavot pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.
Pēdējos gados Jerevana arvien aktīvāk meklējusi sadarbību ar Rietumiem, bet attiecības ar Maskavu kļuvušas saspringtākas.
Krievija tradicionāli bijusi viens no Armēnijas lielākajiem tirdzniecības partneriem un drošības sabiedrotajiem, tomēr Armēnijas vadība arvien biežāk publiski paudusi neapmierinātību ar Maskavas politiku.
Armēnijas tuvināšanās ES nav palikusi bez Maskavas reakcijas. Šogad Krievija ieviesa dažādus ierobežojumus Armēnijas eksportam, tostarp augļiem, dārzeņiem, ziediem un dzērieniem.
Brisele norāda, ka ES lēmums īpaši palīdzēs Armēnijas lauksaimniecības eksportētājiem. Starp produktiem, kas gūs labumu no muitas atvieglojumiem, minētas aprikozes, kartupeļi, medus un citas lauksaimniecības preces.
Eksperti uzskata, ka Armēnijas attiecību attīstība ar Eiropas Savienību tuvākajos gados var kļūt par vienu no būtiskākajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem Dienvidkaukāzā, kur par ietekmi joprojām konkurē gan Krievija, gan Rietumvalstis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
