Pētījums: laba fiziskā forma pusaudža gados var pasargāt no depresijas pieaugušā vecumā

Saskaņā ar jaunu pētījumu pusaudžiem ar labāku aerobo sagatavotību ir mazāks depresijas attīstības risks vēlāk dzīvē.

Pētnieki Austrālijā analizēja vairāk nekā 1000 cilvēku no valsts mēroga kohortas, kas sākotnēji tika aptaujāta 1985. gadā un tika novērota vairāk nekā trīsdesmit gadus, lai ar diagnostisko interviju palīdzību izsekotu garīgās veselības rezultātiem.

Dalībnieku fiziskā sagatavotība tika mērīta bērnībā, veicot fiziskus testus, tostarp 1,6 kilometru skrējienu, lai novērtētu kardiorespiratoro sagatavotību, un tāllēkšanu stāvus, lai novērtētu muskuļu spēku. Mazāka grupa veica arī riteņbraukšanas un roku satvēriena spēka testus.

Pētījums, kas publicēts žurnālā "Affective Disorders", atklāja, ka jauniešiem ar lielāku skriešanas tempu, kas norāda uz labāku kardiovaskulāro sagatavotību, bija par 15% mazāks relatīvais depresijas attīstības risks vēlāk pieaugušā vecumā.

Vidējais skriešanas laiks bija aptuveni 8 minūtes un 27 sekundes, un skriešana aptuveni 1 minūti un 15 sekundes ātrāk nekā vidēji bija saistīta ar šo samazināto depresijas risku.

Kardiorespiratorās fiziskās sagatavotības aizsargājošais ieguvums bija visspēcīgākais piecus līdz desmit gadus pēc pirmajiem testiem, kad dalībnieki bija vistuvāk bērnībai, un laika gaitā pakāpeniski mazinājās. Tomēr saistība saglabājās visā 34 gadu novērošanas periodā.

Visos kardiorespiratorās fiziskās sagatavotības rādītājos autori atzīmēja, ka aizsargājošais efekts sievietēm bija konsekventi spēcīgāks nekā vīriešiem. Sievietes arī biežāk cieta no depresijas savas dzīves laikā.

"Lai gan mēs nevaram apgalvot, ka fiziskās sagatavotības trūkums bērnībā izraisa depresiju pieaugušajiem, atklājumi liecina, ka bērnības fiziskajai sagatavotībai var būt ieguvumi ne tikai fiziskajai veselībai, bet arī garīgajai veselībai," sacīja pētījuma vadošais autors Kails Smits.

Kails Smits

"Depresiju veicina daudzi faktori, kas nozīmē, ka neviens faktors pats par sevi neizskaidro risku. Fiziskā sagatavotība varētu būt tikai viena no šīs problēmas sastāvdaļām."

Pēdējo 30 gadu laikā cilvēku skaits, kuri dzīvo ar garīgās veselības traucējumiem, ir gandrīz dubultojies, ko galvenokārt veicinājis straujš trauksmes un depresijas gadījumu skaita pieaugums visā pasaulē. Pasaules mērogā ar depresiju dzīvo aptuveni 322 miljoni pieaugušo — tas ir katrs divdesmitais cilvēks.

Rādītājiem turpinot pieaugt, pētnieki pievēršas tādu dzīvesveida faktoru apzināšanai, kas varētu palīdzēt novērst šo stāvokli vai aizkavēt tā attīstību.

"Būtiski ir tas, ka fiziskā sagatavotība ir faktors, ko mēs varam mainīt; tā var būt nozīmīgs mērķis ilgtermiņa garīgās veselības uzlabošanā," norādīja Adelaides Universitātes pētnieks Grants Tomkinsons.