"Esam kopā, bet neesam pāris." Psihoterapeits skaidro, kāpēc cilvēki izvēlas "situationship"
Mūsdienās attiecību veidošanai nav tikai viens tradicionālais ceļš – iepazīšanās, attiecības un tad kopdzīve. Arvien biežāk cilvēki izvēlas nenoteiktas attiecības – it kā esam kopā, bet bez tāda skaidra statusa, saistībām un solījumiem. Psihoterapeits Andris Veselovskis "Zilonis studijā" skaidro, kāpēc mūsdienās cilvēki izvēlas "Situationship" jeb nenoteiktas attiecības un kā ir mainījusies attiecību veidošanās.
"Mūsdienās tas ir ērtāk. Nav jāķeras otram klāt, lai izdzīvotu. Gadiem attiecību statuss var būt neskaidrs. Iepazīstoties, cilvēki domā," skaidro psihoterapeits Veselovskis un neslēpj: "Būtībā tas ir labāk, nekā uzreiz lekt iekšā. Daļai cilvēku ir problēma, kad viņi pārāk nopietni uztver attiecības un nesaprot, ko grib otrs."
Psihoterapeits Veselovskis uzsver, ka iepazīšanās pamazām nav slikta, jo pēc tam ir vieglāk formulēt attiecību statusu – esam pāris vai neesam pāris.
Iemesls uzmanīgai attiecību veidošanai varētu būt cilvēka dzīves pieredze, vientulība, bērnības traumas, piemēram, vecāku šķiršanās, bailes no pamešanas.
"Katram ir noteiktas programmas, kas ir apakšā. Varbūt ir pieredze, kad tēvs pameta mammu vai tēvs krāpa. Tad gadās viens otrs vīrietis, kurš krāpj vai pazūd, un tas pats arī vīriešiem, ir sievietes, kas krāpj. Pazūd un ir pārāk sāpīgi, grūti. Un te atkal dažādi, vieni grib attiecības, mēģina un, ja satiek ne to īsto, atkal ir trauma. Mūsdienās tiešām var būt cilvēki, kuriem, piemēram, darbs ir mīlestība, vēl kaut kas, un viņi attiecības redz savādāk."
Daļa cilvēku meklējot īsto, "Situationship" uztver kā pagaidu variantu, un patiesībā tas nav viņu dzīvesveids.
Psihoterapeits Veselovskis saka, ka nenoteiktās attiecībās var būt arī savas priekšrocības.
"Ka abi zina un abi pieņem, kur viņi ir. Ieguvums var būt tāda brīvības sajūta. Ja "Situationship" ir līdz 28, 32 gadu vecumam, varbūt, ka tā ir tāda fāze, kad cilvēks atdalās no ģimenes modeļiem, noprotestē un sajūt, ko pats grib. Tad es teiktu, ka tam ir savs ieguvums. Pēc tam veidojas attiecības."
Psihoterapeits Veselovskis gan min, ka mēs nevaram zināt, kas tur kuram ir iekšā.
"Veidojot attiecības, ir dažāda jutība, apdegumi un sāpes. Te mēs nevaram atkal atrast vienādus cilvēkus. Vieni varbūt pēc mēneša saprot, ka ir labi, citiem varbūt tas ir gads vai 10 gadi."
Runājot par riskiem, psihiatrs min, ka viens grāvis varētu būt tas, ka cilvēki necenšas piestrādāt un veidot tādas labas attiecības. Un arī zaudē spēju, prasmes un paliek virspusējā līmenī. Tas ir viens grāvis. Savukārt otrs grāvis ir tad, kad uzreiz kaut kur skrien un cenšas veidot nopietnas attiecības.
"Es domāju agrāk arī tā bija. Tas, ko cilvēki stāsta, piemēram, ka viņu vecāki dzīvojuši, nav gulējuši vienā gultā vai bija mīļākie un mīļākās. Es pat nezinu, cik tas tagad ir daudz vairāk."
Uz katru situāciju var skatīties no dažādiem skatpunktiem. Psihoterapeits novēl, lai cilvēki ir pašpietiekami, kad ir vieni, un lai māk veidot arī attiecības.
"No cilvēkiem, kas nāk terapijā, vieniem gadās satikt tikai tādus partnerus, kas ir neuzticīgi, un otriem – tikai tādus, kas ir uzticīgi," nosaka psihoterapeits Veselovskis, iezīmējot to, cik dažādi mēs esam.
Uzzini, kas ir "situationship" – ērta attiecību forma vai veids, kā izvairīties no īstām saistībām:
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 9. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
