Divas trešdaļas Eiropas jauniešu bērnībā piedzīvojuši traumas, kas ietekmē viņu dzīvi arī pieaugušā vecumā

Saskaņā ar jauno Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālās pārvaldes ziņojumu, vairāk nekā divas trešdaļas jauniešu Eiropā bērnībā ir piedzīvojuši grūtības, sākot no vardarbības ģimenē līdz vecāka nāvei, kas gadiem vēlāk ietekmē viņu garīgo veselību un dzīves kvalitāti, vēsta "Euro News".

Vairāk nekā katrs piektais jaunais pieaugušais atzina, ka bērnībā ir piedzīvojis četras vai vairāk negatīvas pieredzes.

"Ja bērns aug vidē, kurā valda vardarbība, vai ģimenē, kas atrodas krīzē, mums nevajadzētu brīnīties, ka šīs problēmas viņu pavada arī klasē, darba tirgū un attiecībās daudzus gadus vēlāk," teica PVO Eiropas reģionālā biroja veselības sistēmu direktore Nataša Acopardi-Muskata (Natasha Azzopardi-Muscat).

Viņa piebilda, ka šīs problēmas apmērs bieži tiek nepamanīts un tās sekas skar vairākus cilvēku dzīves aspektus.

Nataša Acopardi-Muskata

"Šī nav tikai psihiskās veselības problēma. Tā ir sociāla un ekonomiska problēma, un tās risināšanā ir jāiesaistās visām nozarēm, nevis tikai veselības aprūpes dienestiem."

Ziņojumā tika aptaujāti vairāk nekā 26 000 jauniešu vecumā no 18 līdz 30 gadiem visā Eiropā laika posmā no 2025. gada novembra līdz 2026. gada janvārim. Tajā tika novērtēta saskare ar deviņiem nelabvēlīgu apstākļu veidiem, piemēram, fizisko, emocionālo vai seksuālo vardarbību, fizisko nevērību, atkarību izraisošo vielu lietošanu ģimenē, garīgajām slimībām ģimenē, vecāku šķiršanos vai nāvi, kā arī vardarbības ģimenē novērošanu bērnībā.

"Pētījuma rezultāti ir pārsteidzoši konsekventi. Nelabvēlīga bērnības pieredze ir pamatcēlonis sliktākiem veselības, sociālajiem un ekonomiskajiem rādītājiem jauniešu vidū visā Eiropā," sacīja Marks Bellis no Liverpūles Džona Mūra Universitātes, kurš bija šī pētījuma akadēmiskais vadītājs.

Visbiežāk sastopamā pieredze bija saistīta ar vecāku šķiršanos vai nāvi, vardarbības ģimenē novērošanu vai emocionālu vardarbību.

Ziņojumā norādīts, ka hroniska stresa iedarbība agrīnā bērnībā, ko var izraisīt šīs nelabvēlīgās pieredzes, traucē smadzeņu attīstību, pasliktina emociju regulēšanu un izmaina fizioloģiskās stresa reakcijas sistēmas.

Jaunieši, kuri ziņoja par četrām vai vairāk negatīvām pieredzēm, ievērojami biežāk sūdzējās par fiziskām sāpēm vai diskomfortu, grūtībām veikt ikdienas darbības, piemēram, strādāt vai mācīties, kustību traucējumiem un grūtībām rūpēties par sevi.

No tiem, kuri ziņoja par četrām vai vairāk negatīvām pieredzēm, 76,3 % uzskatīja, ka iepriekšējā gadā viņiem bija nepieciešama profesionāla psiholoģiskā palīdzība, salīdzinot ar 36,7 % no tiem, kuri neziņoja par nevienu negatīvu pieredzi.

Tomēr ziņojumā tika brīdināts, ka tieši jaunieši, kuri visvairāk bija pakļauti kaitīgām pieredzēm, biežāk atzina, ka nav saņēmuši to psiholoģisko atbalstu, kāds, pēc viņu domām, viņiem bija nepieciešams.

Apļa pārtraukšana

Autori brīdināja, ka bez efektīvas profilakses un agrīnas iejaukšanās kaitīgās pieredzes mēdz atkārtoties paaudžu paaudzēs.

Pieaugušajiem, kurus bērnībā skārušas grūtības, ir lielāks risks audzināt savus bērnus apstākļos, ko raksturo finansiāls stress, vardarbība ģimenē un vecāku garīgās veselības problēmas.

Neskatoties uz šo drūmo ainu, ziņojumā norādīts, ka pat tie, kuri ir bijuši pakļauti smagākām negatīvām pieredzēm, joprojām var sasniegt pozitīvus rezultātus.

Labā ziņa, kā norādīja Bellis, ir tā, ka nelabvēlīgas bērnības pieredzes ir iespējams novērst un to ietekmi mazināt.

"Ar politikas veidotāju atbalstu, investīcijas drošākā un gādīgākā bērnībā palīdzēs veidot veselīgāku sabiedrību, stiprākas kopienas un pārtikušāku nākotni Eiropai," viņš piebilda.