"Progresīvie" vērsušies KNAB un Ģenerālprokuratūrā par Kulberga padomnieka Dejus rīcību

Politiskā spēks trešdien nosūtītajā vēstulē tiesībsargiem aprakstīts, ka Dejum pieder konsultāciju uzņēmums, kurā nesen reģistrēti astoņi jauni ārvalstu akcionāri, un katrs no viņiem ieguldījis minimālo summu, kas dod tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kopumā tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu palielinot par 400 000 eiro. Vairākiem no ieguldītājiem arī uz šī pamata tagad ir piešķirta uzturēšanās atļauja, norāda politiskais spēks.

"Progresīvie" atzīmē, ka Dejus pārstāvēja premjeru gan Saeimā, gan plašsaziņas līdzekļos, cenšoties paplašināt tā dēvēto "zelta vīzu" regulējumu un tiesības, ko tās sniedz.

"Tā kā pastāv aizdomas, ka Dejus varētu būt izmantojis savu amatu, lai gūtu personīgu materiālu labumu un palielinātu sava uzņēmuma aktīvus, pastāv risks par interešu konfliktu, tirgošanos ar ietekmi un neētisku rīcību, pārkāpjot Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas liedz ārštata darbiniekam saņemt atlīdzību vai darboties personīgajās interesēs," pauž "Progresīvie", norādot, ka MK noteikumi skaidri paredz, ka amatpersonas ārštata darbiniekam jādarbojas sabiedrības interesēs, ko arī nosaka starptautisko organizāciju rekomendācijas.

Partijas "Progresīvie" Saeimas frakcija lūdz kompetentās iestādes izvērtēt Dejus rīcību iespējamā interešu konflikta situācijā, kā arī to, vai ticis ievērots MK noteikumu punkts, kas paredz nekavējoties rakstiski informēt amatpersonu par ārštata darbinieka rīcību interešu konflikta situācijā un pārtraukt uzdevuma izpildi.

Tāpat lūgts izvērtēt iespēju saukt pie atbildības vainīgās personas, ja tiks konstatēti tiesību normu pārkāpumi.

"Progresīvo" deputāts Atis Švinka (P) jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka Kulberga ārštata konsultatīvā darbinieka stratēģiskās plānošanas un jaunās ekonomikas jautājumos Dejus iesaiste Imigrācijas likuma izstrādes darba grupās un paralēli tam notiekošā ārvalstnieku piesaiste paša uzņēmumam AS "Siaplg.eu" tādā apjomā, lai pretendētu uz TUA saņemšanu, rada jautājumus par interešu konfliktu un ētiku.

Švinka atsaucās uz informāciju, ka Dejus kā premjera padomnieks aktīvi iesaistīsies darba grupās Imigrācijas likuma jautājumā, kur cita starpā spriests arī par TUA, vienlaikus savam uzņēmumam piesaistījis astoņus ārzemniekus ar minimālo ieguldījuma slieksni 50 000 eiro, kas ir minimālā iemaksa pamatkapitālā, lai saņemtu TUA.

Švinka pauda, ka tas liek uzdot jautājumus par interešu konfliktu, ētiku un arī mērķiem, "kāpēc viens vai otrs valdības lēmums tiek virzīts un kādā veidā tas tiek izdarīts". "Vai tas tiek sabiedrības labā darīts vai īstenībā tas ir tāds biznesa projekts," retoriski vaicāja Švinka.

Savukārt Dejus sociālajos tīklos uzsver, ka nekas nelikumīgs darīts neesot. Viņa uzņēmums 2024. gadā piesaistījis vienu investoru, kuram TUA reģistrēta 2025. un 2026. gadā. Viņš norādīja, ka atļauja reģistrēta, jo "Siaplg.eu" gan 2024., gan 2025. gadā izpildījis likumā noteikto prasību – nodokļos nomaksājis vismaz 40 000 eiro gadā.

Vēl trīs ārvalstu investori uzņēmumā investējuši 2025. gadā un TUA saņēmuši šā gada otrajā ceturksnī. Savukārt četri ārvalstu investori investējuši 2026. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Pēdējo divu investoru maksājumi saņemti 10. un 18. jūnijā, un par šiem investoriem Dejus vēl gaidot lēmumus.

Dejus uzsver, ka visus ārvalstu investorus, kuriem ir TUA, ir pārbaudījušas atbildīgās kompetentās iestādes. Neviens no šiem investoriem Latvijā nestrādājot algotu darbu.

"firmas.lv" informācija liecina, ka "Siaplg.eu" pērn strādājis ar aptuveni 95 000 eiro apgrozījumu un 85 000 eiro zaudējumiem. Uzņēmumā Dejus ieguldījis mazāko summu – 35 000 eiro, bet viņam vienīgajam ir A kategorijas akcijas. Savukārt kā ieguldītāji B kategorijas akcijās norādīti Nakuls Varšnejs, Venkatramans Balasubramanians no Indijas, Maniša Singhs no Indijas, Šajans Farūks no ASV, Maikls Džeims Džordāns no Dienvidāfrikas, Muazs Nvers, Višals Kumars Vigs un Sušils Bhatla.

Kā ziņots, jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Imigrācijas likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, jo uzskatīja, ka Saeimai vēlreiz jāizvērtē TUA piešķiršanas regulējums par investīcijām, īpaši tā atbilstība Latvijas drošības interesēm, finanšu līdzekļu izcelsmes kontrole un citi nosacījumi.

Tomēr Saeima 20. augusta ārkārtas sēdē otrajā caurlūkošanā atkārtoti pieņēma šo likumu, saglabājot parlamenta komisijas atbalstīto redakciju un dodot iespēju ārvalstniekiem saņemt TUA apmaiņā pret investīcijām.

Imigrācijas likumā ir saglabāta iespēja saņemt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 eiro investīcijas veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Ārzemniekam izsniegtā TUA ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.

Likumprojekta otrreizējai izskatīšanai bija iesniegti dažādi priekšlikumi. Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim izskatāmi tikai tie priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta iebildumiem, un par neskatāmiem tika atzīti 11 priekšlikumi. Deputāti vienojās pirms katra priekšlikuma skatīšanas lūgt Juridiskā biroja atzinumu par tā atbilstību otrreizējās caurlūkošanas procedūrai.

Starp neskatāmajiem bija Ministru prezidenta Kulberga priekšlikumi saglabāt iespēju ārvalstu investoriem saņemt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos. Juridiskais birojs secināja, ka tie paredz jaunus TUA izsniegšanas veidus un nav saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.