Kalnarāju dižakmens slēpj pārsteigumu – Latvijā atklāta jauna sēņu suga zilganā melnpunktīte

Septembrī Latvijas Mikologu biedrības pārstāvji piedalījās Ziru sēņu festivālā, kur apmeklētāji varēja iepazīt ne tikai sēnes, bet arī ķērpju pasauli Renātes un Artūra Kaupužu vadībā. Šādi pasākumi pulcē dabas pētniekus un interesentus, veicina zināšanu apmaiņu un nereti kļūst par sākumpunktu jauniem atklājumiem.

Gatavojoties festivālam, dalībnieki devās dabā, lai ievāktu materiālus izstādei un izpētītu apkārtnes sēņu un ķērpju daudzveidību. Vienā no šādiem apsekojumiem Renāte Kaupuža pievērsās ķērpjiem uz Kalnarāju dižakmens.

Rūpīgi aplūkojot to laponi, viņa pamanīja sīkus, melnus punktiņus uz Xanthoparmelia ģints ķērpja. Tie izrādījās zilganās melnpunktītes (Abrothallus caerulescens) augļķermeņi. Šī lihenofīlā sēne Latvijā līdz šim nebija reģistrēta.

Lihenofīlās sēnes ir īpaša sēņu grupa, kas dzīvo uz ķērpjiem vai tajos. Pie tām pieder arī melnpunktītes (Abrothallus) — sīkas parazītiskas sēnes, kas sastopamas uz dažādu sugu ķērpjiem. Lai gan tās ir parazīti, ne vienmēr tās nodara saviem saimniekiem būtisku kaitējumu. Šādas attiecības ir daļa no dabiskās organismu mijiedarbības un vēl viens piemērs pārsteidzošajai dabas daudzveidībai. Kalnarājos atrastā zilganā melnpunktīte konstatēta uz ksantoparmēliju (Xanthoparmelia) ģints ķērpja. Vizuāli tā atgādina mazus, melnus punktiņus, kas ir šo sēņu augļķermeņi.

Melnpunktīšu ģints Latvijā atklāta pirms diviem gadiem, un šobrīd Latvijā jau konstatētas četras šīs ģints sugas:

• Peiriča melnpunktīte — Abrothallus peyritschii;
• Santesona melnpunktīte — Abrothallus santessonii;
• Zviedrijas melnpunktīte — Abrothallus suecicus;
• Zilganā melnpunktīte — Abrothallus caerulescens.

Taču ar to meklējumi nebeidzas. Latvijā līdz šim nav atrastas, taču, iespējams, ir sastopamas arī citas melnpunktīšu sugas, piemēram, Abrothallus lobariae, kas saistīta ar plaušķērpi, un Abrothallus farinaceae, kas aug uz miltainās ramalīnas (Ramalina farinacea) lapoņiem. Pēdējo sugu zinātnieki aprakstījuši tikai 2026. gadā.

Kalnarāju atradums ir vēl viens apliecinājums tam, cik nozīmīga dabas izpētē ir profesionālu pētnieku, pieredzējušu dabas vērotāju un vietējo iedzīvotāju sadarbība. Lai papildinātu Latvijas sugu sarakstu, ne vienmēr jādodas uz attālām vai grūti pieejamām vietām — reizēm pietiek rūpīgāk izpētīt kādu jau pazīstamu akmeni, koku vai senas ēkas sienu.

Jaunās sugas atradēja Renāte Kaupuža aktīvi nodarbojas ar ķērpju izpēti un sabiedrības izglītošanu. Viņa darbojas arī iniciatīvā "Latvijas ķērpji" un biedrībā "Daba runā, es klausos", palīdzot arvien plašākai sabiedrībai iepazīt šo bieži nepamanīto dabas pasauli.

Latvijas Mikologu biedrība pateicas Kalnarāju saimniekiem par dabas vērtību saglabāšanu un iespēju tās izzināt, kā arī Ziru sēņu festivāla rīkotājiem, dalībniekiem un atbalstītājiem, īpaši Līgai Jēkai, par ieguldījumu pasākuma organizēšanā un vietējās dabas daudzveidības izpētes veicināšanā.

Īpaši lielu paldies sakām igauņu lihenoloģei Avei Suijai (Ave Suija), starptautiski atzītai melnpunktīšu ģints pētniecei, kura atsaucīgi palīdz Latvijas speciālistiem šo sēņu noteikšanā un dalās savās zināšanās. Viņas jaunākie pētījumi apliecina, ka arī Eiropā salīdzinoši labi zināmās sēņu grupās vēl aizvien var atklāt jaunas sugas un precizēt to savstarpējās radniecības attiecības.

Zilganās melnpunktītes atradums papildina Latvijas sēņu sarakstu un vienlaikus atgādina, ka bioloģiskā daudzveidība neaprobežojas ar lieliem, viegli pamanāmiem organismiem. Pat uz viena akmens var pastāvēt daudzveidīga un sarežģīta dzīvo organismu pasaule, kuras izzināšanai nepieciešama zinātkāre, pacietība un vērīgs skatiens.

Latvijas Mikologu biedrība aicina dabas interesentus rūpīgāk aplūkot ķērpjus, dokumentēt neparastus atradumus un konsultēties ar speciālistiem par to noteikšanu. Vienlīdz būtiski ir saglabāt vietas, kur šie organismi dzīvo, — senus mežus, akmeņus ar ķērpju apaugumu, vecus kokus, atmirušo koksni un citas dabas struktūras, kā arī senas koka ēkas, kas nodrošina dzīvesvietu daudziem dzīviem organismiem.

Latvijas Mikologu biedrība apvieno sēņu, ķērpju un gļotsēņu pētniekus un dabas interesentus. Biedrība veicina mikoloģijas attīstību, zināšanu popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu un sēņu daudzveidības saglabāšanu. Aktuālākā un uzticamākā informācija par sēnēm vienmēr pieejama mājaslapā www.mikologubiedriba.lv.