Uz saturu

Uz vienas piepes – vesela pasaule: Krustkalnos atrasts neparasts, mazai nagliņai līdzīgs ķērpis

Uz vienas sēnes var augt arī cita – turklāt tik sīka, ka bez lupas to ir grūti pamanīt. Krustkalnu dabas rezervātā Madonas novadā Latvijas Mikologu biedrības pārstāve Renāte Kaupuža uz egļu violetpiepes (Trichaptum abietinum) atradusi henotrihu (Chaenotricha) ģints nagliņķērpi. Tā augļķermeņi izskatās kā mazas nagliņas, un atradums pievērš uzmanību pārsteidzošajai organismu daudzveidībai, kas sastopama pat uz vienas nelielas piepes, portālam "tv3.lv" stāsta Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle Evita Veinberga.

19. oktobrī 6:26

Henotrihas ir ar piepēm cieši saistīti ķērpji, kuru tumšie, sporas veidojošie augļķermeņi ar smalkiem kātiņiem dabā bieži paliek nepamanīti. Piemēram, ķērpja Chaenotricha cilians augļķermeņi ir tikai ap 0,4–1 milimetru augsti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Henotrihu ģinti pasaule iepazina tikai 2023. gadā. Žurnālā "Fungal Systematics and Evolution" publicētajā pētījumā Tartu Universitātes un Kanādas Dabas muzeja pētnieki Ave Suija, Roberts T. Makmalins un Pireta Lohmusa analizēja 29 Eiropā un Ziemeļamerikā ievāktus paraugus, salīdzinot to DNS un uzbūves pazīmes. Rezultāti apliecināja, ka uz violetpiepēm sastopamie nagliņķērpji veido atsevišķu evolucionāro līniju, kura tika iekļauta jaunā — henotrihu ģintī.

Šajā pētījumā izmantoti arī pieci Latvijā ievākti Chaenotricha cilians paraugi. Četriem no tiem publikācijā norādītas konkrētas ievākšanas vietas: divi iegūti Alūksnes novada Liepnas pagastā, viens — Jēkabpils novada Saukas pagastā, bet vēl viens 2020. gadā ievākts Cēsu novada Drabešu pagastā. Piektā parauga precīza ievākšanas vieta publikācijā nav norādīta. Tātad Renātes novērojums Krustkalnos nav pirmais šīs ģints atradums Latvijā, bet gan vēl viena liecība par šiem maz pamanāmajiem organismiem mūsu mežos.

Henotrihu (Chaenotricha) ģints nagliņķērpis. FOTO: RENĀTE KAUPUŽA

Piepju augļķermeņi ir arī daudzu aļģu, citu sēņu un ķērpju vienīgā dzīvesvieta. Pētnieki konstatējuši, ka Chaenotricha cilians aug uz egļu violetpiepes (Trichaptum abietinum), tumšās violetpiepes (T. fuscoviolaceum) un vēdekļa violetpiepes (T. biforme) augļķermeņiem. Šīs piepes aug uz atmirušas koksnes, un pētītie henotrihu paraugi bieži nākuši no nokaltušiem egļu un priežu stumbriem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētījums aktualizē arī jautājumu par henotrihu attiecībām ar aļģēm. Ķērpjos sēne parasti dzīvo simbiozē ar aļģi vai cianobaktēriju, taču atsevišķos Chaenotricha cilians paraugos zinātnieki aļģu šūnas neatrada, tāpēc ir izvirzīta hipotēze, ka šai sugai simbioze ar fotosintezējošo partneri varētu būt fakultatīva, proti, ne vienmēr obligāta. Pagaidām tas ir pieņēmums, kuru nepieciešams pārbaudīt turpmākos pētījumos.

Henotrihu (Chaenotricha) ģints nagliņķērpis. FOTO: RENĀTE KAUPUŽA

"Pētiet piepes, īpaši violetpiepes!" aicina Renāte Kaupuža, mudinot rūpīgi apskatīt arī citas Trichaptum ģints piepes. Henotrihu augļķermeņus var meklēt gan uz piepes virspuses, gan apakšpusē, taču niecīgo izmēru dēļ pētniekam noderēs lupa vai makrofotografēšanas aprīkojums.

Vērīgiem dabas pētniekiem varētu izdoties atrast vēl kādu piepju iemītnieku — Phaeocalicium polyporaeum. Tā ir nagliņķērpjiem ārēji līdzīga sēne, kas citās valstīs ir konstatēta uz piepju augļķermeņiem. Latvijā šīs sugas sastopamība pagaidām nav apstiprināta, tomēr Renāte aicina to mērķtiecīgi meklēt un iespējamos atradumus dokumentēt.

Arī latviešu valodā henotrihu izpētei vēl ir turpinājums. Ģintij jau ir latviskais nosaukums — henotrihas, taču atsevišķām tās sugām latvisko nosaukumu pagaidām nav. Jaunu sugu izpēte nozīmē arī jaunus zinātniskos nosaukumus, un tas ir viens no Latvijas Mikologu biedrības brīvprātīgajiem darbiem. Garajos ziemas vakaros mikologi ķersies arī pie henotrihu sugu latvisko nosaukumu darināšanas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Renātes atradums Krustkalnos atgādina, ka pat neliela piepe var būt mājvieta veselai organismu kopienai. Latvijas Mikologu biedrība aicina dabas interesentus šādus novērojumus fotografēt un dokumentēt, neskaidrību gadījumā konsultēties ar speciālistiem un saglabāt mežos un parkos atmirušo koksni, jo tieši tā nodrošina vienīgo dzīvesvietu daudzām piepēm un citiem dzīviem organismiem.

Latvijas Mikologu biedrība dibināta 2002. gadā. Tā apvieno mikologus, lihenologus, gļotsēņu pētniekus un dabas interesentus un veicina sēņu, ķērpju un gļotsēņu izpēti, sabiedrības izglītošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu. Aktuālāko un uzticamāko informāciju par sēnēm skati biedrības vietnē www.mikologubiedriba.lv.

Zinātniskais avots: Suija, A., McMullin, R. T., & Lõhmus, P. (2023). A phylogenetic assessment of a fungicolous lineage in Coniocybomycetes: Chaenotricha, a new genus of Trichaptum-inhabiting species. Fungal Systematics and Evolution, 12, 255–269. https://doi.org/10.3114/fuse.2023.12.13

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm