Baltijas jūrā trūkst zivju, zvejnieki spiesti sagriezt kuģus un saņemt kompensācijas

Pirmdiena, 15. februāris, bija pēdējā diena, kad zvejnieki varēja pieteikties kompensācijām par saimnieciskās darbības izbeigšanu jeb kuģu sagriešanu.

2016. gada 15. februārī 18:44

LNT ziņas/Skaties.lv

Ivo Jurkāns

Izpildproducents

Lauku Atbalsta dienestā, kur pieņem projektus valsts un Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda atbalsta pasākumā, prognozē, ka nākotnē jaunu pieteikumu nebūs. Speciālistu vērtējumā zvejas flotes mazinājums ir loģisks – Baltijas jūrā trūkst zivju.

Rinalds Vācers, LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors:

Kopš 2004. gada ir izņemti 200 kuģi, bet jāsaka, ka lielākā daļa no tiem ir zvejas laivas, kas zvejo piekrastē. Lielo kuģu ir stipri mazāk. Taču, ja skatāmies no ekonomiskā viedokļa, tas bija vajadzīgs, jo netika izņemti jaunie kuģi, bet vecie. Tas flotes apjoms, kas ir palicis, tas ir pilnībā rentabls pret tām iespējām, ko varam nozvejot.

Kompensācija par sagrieztu kuģi svārstās vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Savukārt vidēji vienam zvejniekam, kas spiests zaudēt darbu izmaksā ap 12 tūkstošiem eiro vienreizēju kompensāciju. Taču, tā kā lielākā daļa zvejnieku parasti ir pirmspensijas vecumā, saņemtā nauda ne vienmēr kalpo kā atspēriena punkts, lai pārkvalificētos vai uzsāktu uzņēmējdarbību.