Nepatika un līdzjūtība – Zviedrijas latviešiem domas par bēgļiem dalās

Dzīvo zaļi uz citu rēķina

Krista Stokholmā dzīvo jau astoņus gadus, abiem ar vīru pieder dzīvokļu uzkopšanas uzņēmums. Latvieti neapmierina, ka bēgļiem viss tiekot pienests uz zelta paplātes, kamēr pārējie cītīgi strādā un maksā nodokļus. Daudzi no patvēruma meklētājiem nevēloties integrēties, bet dod priekšroku dzīvei uz pabalstiem. Bēgļu tēma raisījusi arī strīdus ar vīru, kurš pats pirms daudziem gadiem Zviedrijā ieradās kā bēglis no Irākas.

Viņš grib, lai viņiem palīdz. Bet es esmu vairāk pret. Es neesmu rasists, bet arī es uz Zviedriju atbraucu kā bēglis, kā ekonomiskais bēglis. Bet man nebija tādu iespēju! Nevienam no Eiropas, kas brauc uz šejieni ekonomiskās situācijas dēļ, nav tādu iespēju kā tiem bēgļiem.

Krista stāsta, ka Stokholmas pierobežā izveidojušies iebraucēju rajoni ar augstu noziedzības līmeni, tādēļ no turienes nācās pārcelties. Taču tagad aktuāla ir vēl kāda problēma. Galvaspilsētā tik viegli vairs nevarot atrast īres dzīvokļus, jo tie tiekot bēgļiem.

Manām paziņām notiek tā, ka viņus liek ārā no dzīvokļa, jo tie īpašnieki grib uzpelnīties, lai nopelnītu vairāk no migrācijas dienesta. Viņi uzliek ļoti augstu īres maksu, ko neviens nevar samaksāt, dubultā vai par trīsreiz vairāk.

Vērtību maiņa

Krista savu piecgadīgo bērnu cenšas audzināt kristīgā garā, tādēļ pārdzīvo, ka ir skolas, kas pārstājušas svētkos doties uz koncertiem baznīcā, jo daudziem musulmaņu vecākiem tas nav aktuāli.
Skolās, piemēram, vairs nedod cūkgaļu ēst. Tagad pusdienās ir tikai liellopu gaļa, man tas nepatīk, jo mans bērns nav iemācījies ēst cūkgaļu.

Arī bēgļi grib dzīvot

Savukārt latviešu un zviedru mācītāja Ieva Graufelde, kuras vecāki bija bēgļi no Latvijas, ir pārliecināta, ka Zviedrija var darīt vairāk, lai palīdzētu cilvēkiem nelaimē. Viņa kopā ar kolēģiem no Zviedrijas kristīgās padomes ir iesnieguši oficiālu kritiku valdības likumprojektam, kas ierobežotu bēgļu uzņemšanu un uzturēšanās ilgumu.

Ir arī jautājums par bērniem, kas ieradušies Zviedrijā. Tas aicinājums ir patiešām gādāt par šiem bērniem, lai viņi nebūtu jauna ielas bērnu problēma, kas dažviet Zviedrijā sāk parādīties. Jāpanāk, ka par viņiem gādā un dod arī cerību par nākotni, jo tas ir ļoti svarīgi viņu attīstībai.

Zviedrijā daudzas draudzes ir iesaistījušās bēgļu uzņemšanā, uzskatot to par savu pienākumu – palīdzēt maznodrošinātajiem.

Zviedrijā netrūkst ne telpu, ne naudas uzņemt bēgļus – tā ir tikai griba. Nevajag tās problēmas saasināt, tās ir pietiekoši ikdienišķas! Tie cilvēki grib dzīvot, nu viņi vienkārši grib dzīvot!

Citādās domās nekā Latvijas kristīgo konfesiju līderi

Mācītāja pārliecināta, ka tas, cik viesmīlīgi bēgļus uzņem, noteiks to, cik ļoti viņi gribēs integrēsies. Jautāta, kā vērtē Latvijas kristīgās konfesijas pārstāvju nostāju, ka Latvijai būtu jāuzņem tikai kristīgie bēgļi, mācītāja nekautrējas teikt, ka tas ir pretrunā ar bībeli.

Es domāju, ka tas ir baznīcas uzdevums – atgādināt cilvēkiem ar savu rīcību par tām pamatvērtībām, kas ir atrodamas mūsu ticībā. Un šīs pamatvērtības nav ekskluzīvas kristietības vērtības. Daudzas no tām pamatvērtībām ir atrodamas arī pārējās reliģijās, tikai tradīcija ir cita. Turklāt šīs pamatvērtības var atrast arī pie tiem cilvēkiem, kuri nepieder nevienai ticībai.

Graufelde smaidot piebilst, ka, runājot par bēgļiem, pamatjautājums vienmēr saistās ar bailēm. Ja ar tām cilvēki prastu tikt galā, tad daudzi aizspriedumi viņasprāt atkristu.

Video