Baidens: Mums visiem ir jābūt gataviem reaģēt uz Krievijas agresiju
ASV atbalsts Latvijai ir nelokāms, un neatkarīgi no tā, kurš turpmāk saimniekos Baltajā namā, ASV apņemšanās aizsargāt visas NATO dalībvalstis ir svēts pienākums. Tā šodien Rīgā sacīja ASV viceprezidents Džo Baidens. Šovakar Džo Baidens teica runu Baltijas iedzīvotājiem. Kāds bija viņa vēstījums?
Galveno uzmanību runā ASV viceprezidents veltīja drošībai. Džo Baidens uzsvēra, ka ASV nekad nepievils savus sabiedrotos, un Baltijas valstis var būt drošas, ka Amerika tās aizstāvēs. Turklāt viņš to adresēja ne vien Baltijas valstu iedzīvotājiem, bet arī Kremlim.
"Lai nav nekādu šaubu – Amerikas apņemšanās ievērot piekto pantu ir akmenī kalta un nemaināma. Tā ir svēta apņemšanās. Mēs vēl ne reizi neesam pievīluši, nepildot saistības. Un tas nekad arī nenotiks. Kad Krievija jau atkal rīkojas agresīvi un apdraud savu kaimiņu suverēnās tiesības, NATO ir tik liela nozīme, kā vēl nekad. Eiropa joprojām piedzīvo agresiju. Mums visiem ir jābūt gataviem uz to reaģēt. To arī nozīmē piektais pants. Mēs visi esam gatavi rīkoties. Ne tikai Savienotās Valstis un Baltijas valstis, bet mēs visi. Uzbrukums vienam, ir uzbrukums visiem. Punkts. Teikuma beigas. Tas ir tik vienkārši. Un mēs gribam, lai jūs zināt un lai Krievija zina, ka tie nav tukši vārdi," sacīja Baidens.
Džo Baidens otrdien tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī ar Igaunijas un Lietuvas līderiem. Rīgā parakstīta ASV un Baltijas valstu deklarācija par ciešāku sadarbību drošībā un aizsardzībā, kas arī bija galvenais visas šīs vizītes temats.
Toni vizītei Džo Baidens noteica jau uzreiz pēc ierašanās Rīgas lidostā, kad viņš ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam uzsvēris, ka ASV atbalsts Latvijai ir nelokāms, un teicis: "Esam sabiedrotie!".
To ASV viceprezidents apliecināja ne reizi vien. Tiekoties ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem, viņš aicināja neņemt vērā Republikāņu partijas ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumus, ka ASV varētu arī neaizstāvēt Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā. Baidens atgādināja, ka pienākums aizstāvēt sabiedrotos nekad vēl nav ticis apšaubīts, neatkarīgi no tā, kurš valda Baltajā namā.
"Mēs nekad neesam lauzuši nevienas no saistībām, ko esam uzņēmušies. Tas ir svēts pienākums. Un tas, ko jūs laiku pa laikam dzirdat no otras partijas prezidenta amata kandidāta, nav jāuztver nopietni. Es domāju, ka viņš nemaz nesaprot, kas ir piektais pants," sacīja ASV viceprezidents.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
To, ka tie nav tikai tukši vārdi, pēc Baidena teiktā, apliecina lēmums palielināt NATO, tostarp ASV, karaspēka klātbūtni Baltijas valstīs.
"Mēs pastiprināsim savu klātbūtni. Pie Krievijas robežas būs izvietots lielāks skaits NATO partneru. Un tas būs kas vairāk kā tikai viens dzeloņstiepļu žogs. Mēs esam absolūti, simtprocentīgi uzticīgi savām NATO saistībām, jo īpaši piektajam pantam," pauda Baidens.
Lai gan Rīgā runāts arī par ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, galvenā uzmanība tika pievērsta tieši drošībai.
"Mūsu diskusiju pamatjautājums ir drošības stiprināšana Baltijas reģionā un kā labāk ieviest Varšavas samita lēmumus dzīvē," norādīja Vējonis.
ASV viceprezidents un trīs Baltijas valstu prezidenti ir parakstījuši kopīgu deklarāciju par pastiprinātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Gandarījumu par to ir paudusi arī Daļa Grībauskaite un Tomass Hendriks Ilvess.
"Mūs vieno kopīga apņēmība aizstāvēt mūsu vērtības un darīt visu nepieciešamo ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs nekad neesam apšaubījuši piekto pantu," pauda Igaunijas prezidents.
"Mēs esam gatavi atkārtoti apstiprināt mūsu stratēģisko partnerību. Tas ir vislabākais vēstījums, ko varam nodot savām tautām," norādīja Lietuvas prezidente.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
ASV otra augstākā amatpersona Latviju ir izvēlējusies apmeklēt simboliskā dienā, kad aprit 77 gadi, kopš tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, kurā staļiniskā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija nelikumīgi sadalīja Eiropu un laupīja Baltijas valstu neatkarību. Un šī ir arī "Baltijas ceļa" gadadiena, kad trīs tautas 1989. gadā sadevās rokās, vienoti apliecinot alkas pēc brīvības.
Džo Baidens sacīja, ka vērojis vēsturisko notikumu vēl kā gados jauns senators, un tas bijis pārsteidzošs brīdis, kopš kura Baltijas valstis piedzīvojušas ievērojamu progresu.
