Prokuratūra neredz pamatu noņemt politiski uzlikto diagnozi bijušajam politieslodzītajam Ģedertam Melngailim
Pirms trim gadiem Saeima pieņēma likumu, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu – dzēstu diagnozes tiem padomju disidentiem, kurus savulaik ievietoja piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās apklusināšanai un pazemošanai. Pa visu šo laiku tikai vienam cilvēkam šis likums ļāvis apkaunojošo ierakstu reģistrā dzēst. Prokuratūra ir atteikusi palīdzēt tā laika represētajam Ģedertam Melngailim, kura gadījuma rosināti, Saeimas deputāti vispār šādu likumu pieņēma. Likums esot slikti uzrakstīts un nedarbojas. Deputāti savukārt kritizē prokurorus, ka viņi nemāk piemērot likumus, pie kuru izstrādes paši ir piedalījušies.
Luterāņu mācītājs Pāvils Brūvers trimdā cīnījās par padomju disidentu izlaišanu no ieslodzījuma un viņu tiesības turpina aizstāvēt arī šodien, kad Latvija neatkarību sen kā atguvusi. Brūvera veidotajos Brīvās Eiropas raidījumos 80. gadu sākumā plaši izskanēja represētā Ģederta Melngaiļa vārds. Viņu tiesāja par pretpadomju teksta pavairošanu Gaismas akcijā.
Tā kā Melngailis nenodeva savus līdzgaitniekus, Valsts drošības komiteja atzina viņu par garīgi nepilnvērtīgu, izmantoja tā laika ārstu psihiatru atzinumu un Melngaili kā sevišķi bīstamu nosūtīja uz Blagoveščenskas psihiatrisko slimnīcu, kas pasaulē ir plaši pazīstama kā VDK spīdzināšanas centrs.
Pāvils Brūvers, LELB mācītājs, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks:
Tur jau nenotika ārstēšana. Tā jau bija tā cilvēku iznīcināšana! Tur viņiem deva tik spēcīgus medikamentus, ar kuru palīdzību viņus centās padarīt par "dārzeņiem". Un, ja viņi zāles nepieņēma tad ar varu centās iebarot. Un es to dzirdēju no citiem avotiem, ka Blagoveščenskas slimnīcā viņš (Melngailis) esot sperts, sists,viņam virsū kāpuši. Viņu gan psiholoģiski, gan fiziski visādos veidos spīdzinājuši un tas tiešām ir brīnums, ka viņš vispār ir izdzīvojis un, ka šodien viņš ir normāls cilvēks.
Ģederts Melngailis piespiedu ārstēšanā PSRS Tālajos Austrumos pavadīja piecus garus gadus. 1990. gadā viņu reabilitēja, taču neatkarīgas Latvijas reģistros viņam joprojām saglabājās ieraksts par garīgu saslimšanu. Tas stipri ierobežoja ikdienas dzīvi.
Melngaiļa un viņam līdzīgo liktenim Nekā personīga pievērsās pirms četriem gadiem. Un Saeimā tapa speciāls likums. Atsaucoties uz to, Melngailis vērsās prokuratūrā.Prokurora Sandra Zvejnieka atbilde Melngailim šovasar šokēja daudzus.Prokurors rakstīja, ka disidenta ievietošana psihiatriskajā slimnīcā bijusi pamatota,obligāta un tiesiska.
Pāvils Brūvers, LELB mācītājs, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks:
Man… man zosāda uzmetās šito lasot.Ka šodien viens prokurors var tā pateikt par represīvā režīma uzliktu diagnozi. Cilvēkam, kurš ir bijis godīgs un cīnījies par taisnību, un, ka šodien mūsu prokuratūra var pateikt, ka tas ir bijis obligāti un tiesiski vēl bez tam.
Prokurors Zvejnieks ir saslimis un komentārus par savu lēmumu nesniedz. Iepriekš medijiem viņš skaidrojis, ka atzinumu pamatojis ar psihiatrijas ekspertu slēdzienu, kuri izpētījuši Melngaiļa padomju medicīnas pierakstus.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs nosūtīja Nekā personīga rakstisku atbildi. Komisijā šovasar strādājuši ārsti, kuri nav praktizējuši padomju gados un kuriem ar Melngaiļa ārstēšanu nav bijis nekāda sakara. Tomēr psihiatru Taubes, Zubačas un Šternbergas atzinums ir Melngailim negatīvs. Viņuprāt padomju represīvās iestādes piespiedu ārstēšanai viņu nosūtījušas pamatoti.
Padomju psihiatri, galvenās ārstes Sočņevas vadībā savu atzinumu 1983. gadā rakstīja pēc Valsts drošības komitejas pulkveža Rēvalda pieprasījuma. Čekista jautājumi jau ietvēra pašas atbildes, piemēram,vai Melngailis nav bīstams sabiedrībai un vai viņa slimība vispār ir izārstējama. Šajā septiņu lappušu sacerējumā padomju ārsti centušies katru stūra mājā sēdošā Melngaiļa dzīves faktu iztulkot kā pierādījumu garīgajai saslimšanai, arī to, ka pirmsskolas vecumā viņam bijis bail no tumsas, vai, ka pusaudžu gados bijis noslēgts. Padomju ārstu atbilde čekistam ir pārliecinājusi arī mūsdienu psihiatrus un arī prokuroru Zvejnieku. Pēc sabiedrības spiediena prokurora Zvejnieka lēmumu atcēla kā nelikumīgu.
Sandra Daugaviete, Specializēto vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore:
Protams, tā bija nevērība, bet noteikti ne apzināta. Ņemot vērā, ka pieredze mums ir niecīga, jo no 2013. gada mums ir saņemti faktiski seši iesniegumi.
Taču iemesli, kāpēc prokurora Zvejnieka lēmuma atcēla kā nelikumīgu nav vis saistīti ar to, ka viņš nav dzīvojis padomju laikā un nezinātu, ar kādām metodēm apspieda komunistiskā režīma oponentus. Zvejnieka lēmums atcelts, jo Melngaiļa gadījumu šis likums nerisina. Disidentu Melngaili piespiedu ārstēšanai savulaik nosūtīja ar tiesas lēmumu, bet Saeimas pirms trīs gadiem pieņemtais likums attiecas tikai uz tiem, kuri psihiatriskajās slimnīcās nonāca bez tiesneša zīmoga.
Sandra Daugaviete, Specializēto vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore:
Ar spēkā esošajiem likumiem Melngaiļa kungs šo problēmu neatrisinās! (NP: Tad kāpēc šāds likums tika pieņemts?) Tas nav jautājums prokuratūrā. Mēs esam tikai izpildinstitūcija, kur pieņem pieņemtos lēmumus. (NP: Bet jūs piedalījāties likuma izstrādē!) Jā, es piedalījos komisijas sēdēs.
Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (NA):
Iespējams, ka tā ir pārprasta likuma jēga.Manuprāt, likumdevējs pietiekami skaidri definējis likuma mērķi un to var izlasīt likuma pirmajā pantā.
Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam nepamatoti ievietotajām personām
1.pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Šā likuma mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu un to personu godu un cieņu, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma nepamatoti — par savu politisko pārliecību, par politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras — ievietotas Latvijas vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, kā arī likvidēt šīm personām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas.
11. Saeimā likumu izstrādājot, Melngaiļa gadījums bija labi zināms. Sākumā pie likuma strādāja Vienotības"vadītā Juridiskā komisija, bet tad to pārņēma Nacionālās apvienības vadītā Cilvēktiesību komisija. Šobrīd abu šo komisiju priekšgalā ir nacionālā apvienība, bet tā nesaka, ka sanācis brāķis un likums būtu jāmaina.
Ģederts Melngailis, kuru padomju režīms mocīja kā sabiedrībai bīstamu, šodien ir tik vārgs, ka no sava vienistabas dzīvokļa vairs tikpat kā neiziet. Lai šķērsotu istabu, paiet minūte. Uz plašu atskaņotāja skan Jāņos uzliktā plate. Spītējot spēku zudumam, Melngailis ar draugu palīdzību cenšas remontēt savu pieticīgo pašvaldības mitekli Vecmīlgrāvī. Taču visas viņa domas saistītas ar ko citu. Bijušajam politieslodzītajam nav skaidrs, kāpēc vārdos komunistiskā režīma pastrādātie noziegumi tiek nosodīti, bet viņam represiju sekas joprojām jāizjūt uz savas ādas.
Annija Mazapša, RC Zelda juriste:
Viņš ir tik daudz ziedojis valsts labā, mēs visi no tā gūstam. Bet mēs nespējam viņam iedot pat tik vienkāršu lietu, kā izņemt no reģistra, nodrošinot viņam normālu dzīvi.
Ģederts Melngailis, bijušais politieslodzītais:
(NP: Jūs padoties netaisāties?) Nē, nē! Ko man zaudēt! Lai nāk un arestē vēlreiz.
Video
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
