Uz saturu

Latviju aizstāvēt dotos arī 10 gadus veci puikas

Janvārī, kad nav ne tūristu čalu, ne Ziemassvētku tirdziņā, Doma laukums ierasti ir kluss. Savukārt katra gada 20. janvārī, kad tiek pieminēti tā laika upuri, kā arī iedzīvotāji, kas atsaucās aicinājumam apsargāt stratēģiski svarīgos objektus, cilvēku plūsma neapsīkst ne minūti.

2015. gada 20. janvārī 20:43

Rīta agrumā, gaidot piemiņas ugunskura iedegšanu, ap to jau sastājusies Jaunsardze.

Laiks nav īpaši auksts, bet mitrs. Sajūtot degošas malkas dūmus, un sildoties vien no liesmām jauniešiem ir iespēja sajust tā laika atmosfēru.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šie jaunieši par barikāžu laiku galvenokārt uzzina no interneta, grāmatām vai vēstures stundām. Savukārt, valsts augstākās amatpersonas var padalīties personīgajām atmiņām.

"Es vakar ejot pa ielu tā paraudzījos, katrs otrais runā pa telefonu. Tajā laikā taču tā nebija, bet tā pašorganizācija bija liela. Es uzzināju no Latvijas Radio," stāsta Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Pirms 24 gadiem šajā janvāra dienā OMON kaujinieki mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku, nogalinot piecus cilvēkus. Skolnieku Ediju Riekstiņu, divus iekšlietu darbiniekus – Vladimiru Gomonoviču, Sergeju Konoņenko – un operatorus Andris Slapiņu un Gvido Zvaigzni.

Fotogrāfs Uldis Briedis atceras, ka barikādes, par spīti, reāli pastāvošajam apdraudējumam, tomēr ir milzīga pacilājuma laiks. Ja pie apģērba bijusi, kāda patriotiska nozīmīte, ļaudis labprāt piekrita, lai tos iemūžinātu.

Tiek uzskatīts, ka toreiz barikāžu notikumus, kopumā atspoguļoja ap 170 žurnālistu. Daudzi no viņiem arī piedalījās neformālā tikšanās reizē ar Saeimas priekšsēdētāju kas pirms kļūšanas par politiķi arī strādāja laikrakstā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm