Gada apskats: Bēgļi ierodas Latvijā un aizmūk, bet pēc tam pa vienam atgriežas atpakaļ
Februāra sākumā, solidarizējoties ar Eiropu, uz Latviju tika pārvesti pirmie seši patvēruma meklētāji no Sīrijas un Eritrejas. Tomēr viņu integrāciju Latvijā var uzskatīt par pilnīgu izgāšanos, jo drīz vien atklājās, ka patvēruma meklētāji Latviju pametuši, cerot uz labāku dzīvi citur Eiropā.
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) plānā paredzēto patvēruma meklētāju uzņemšanu, uzmanību raisījis arī jautājums par to, kādu veselības aprūpi valsts viņiem nodrošina.
Tostarp izskanējis, ka daļa ģimenes ārstu atsakās savās praksēs uzņemt patvēruma meklētājus. Piemēram, centrā "Mucenieki" dzīvojošie sūdzējušies bērnu tiesību aizsardzības organizācijām, ka viņu bērniem tiek prasītas lielas summas par pakalpojumiem, kas neietilpst primārās aprūpes paketē, piemēram, zobārstniecību. Taču vienlaikus patvēruma meklētāji līdz statusa saņemšanai nedrīkst strādāt.
Atguvušies no pārdzīvojumu pilnā ceļa, pirmie patvēruma meklētāji, kas ieradās Latvijā, pamazām aprod ar dzīvi šeit – vēstīja ziņu virsraksti gada sākumā. Tika ziņots, – par būtisku ikdienas sastāvdaļu patvēruma meklētājiem kļuvusi latviešu valodas stundas. Skolotāja bēgļus slavēja, jo netipiski ātri viņiem izdevies ielauzīt mēli svešajās skaņās.
Latviešu valodas stundas notika divreiz nedēļā, pa trim stundām. Skolotāja iepriekš stāstīja, ka mazāk uzmanības tika pievērsts rakstībai, vairāk – spējai sarunāties. Viņa uzskata, ka svarīgi, lai šie cilvēki Latvijā varētu justies droši.
Kopumā patvēruma meklētājiem valsts nodrošināja 120 mācību stundas, skolotāja atzīst, ka ar to būs krietni par maz, lai viņi spētu brīvi runāt. Taču saprast un atbildēt pratīšot. Pēc bēgļu statusa iegūšanas viņiem pašiem būs jāmeklē, kur turpināt apgūt valodu.
Filmons uz Latviju atceļoja vasarā. Sākumā viņš, līdzīgi kā daudzi, bija mērojis ceļu ar laivu līdz Itālijai, un vēlāk izvēlējies mūsu valsti, kur paglābties no savas valsts diktatoriskā režīma. Divu mēnešu laikā Filmonam nāca pretī optikas salons, piedāvājot darbu, no kura viņš arī nav atteicies.
"Mēs piedāvājam potenciālo darbavietu, atrodam dzīvokli, un tad viņi saprot, ka tas īsti viņiem neder. Ne vienmēr viņi ir pieraduši, ka, piemēram, šūšanas cehā pulksten 7 sākas darbs. Viņi nav pieraduši strādāt 8 darba stundas," stāsta Raimonda Jēkabsone, mentore.
Latvija Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā uzņēmusi jau 69 patvēruma meklētājus. Tomēr izrādās, ka, ierodoties Latvijā un iepazīstot mūsu valsti un tās likumdošanu, lielākā daļa bēgļu, ieguvuši šo statusu, steidz pamest Latviju.
Tomēr jau pēc pāris mēnešiem gan problēmas veselības aprūpē, gan darba meklējumi un latviešu valodas mācības šeit iebraukušajiem patvēruma meklētājiem vairs nav aktuālas, jo liela daļa no viņiem Latviju jau ir pametusi – dodoties, piemēram, uz Vāciju, kur ir augstāks dzīves līmenis.
Tikmēr Saeimas deputāti, iepazīstoties ar līdzšinējo situāciju bēgļu uzņemšanā, jau pēc bēgļu "aizbēgšanas" no Latvijas secina, ka valdībai būs jāmaina bēgļu uzņemšanas plāns. Tas esot jāuzlabo tāpēc, ka bēgļiem ir teju neiespējami tikt pie mājokļa. To amatpersonas min kā galveno iemeslu tam, kāpēc 21 no 23 bēgļiem, kuri kā pirmie tika uzņemti Latvijā no Grieķijas un Itālijas bēgļu nometnēm, Latviju jau ir pametuši.
Video
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Bēgļi no Latvijas bēg uz Vāciju
Vācijas mediji ziņo, ka cilvēki, kam Latvijā piešķirts bēgļu statuss, ir pametuši mūsu valsti un devušies citur. Kā izrādās, vācu mediji izceļ, ka šis "citur" ir tieši Vācija. Kā iemesls, kādēļ bēgļi aizbēguši no Latvijas, vismaz vācu medijos tiek minēts, – Latvijā bēgļiem nav iespējams atrast mājvietu un darbu.
Gandrīz puse no visiem pasaules bēgļiem ir bērni, secinājusi starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības organizācija UNICEF.
Lai labotu "brāķi", kas ļauj bēgļiem saņemt valsts pabalstu arī pēc Latvijas pamešanas, sagatavotas izmaiņas likumos. Taču tās varētu stāties spēkā tikai nākamgad, un ar to nav mierā daļa koalīcijas partiju, kas vēlas izmaiņas pieņemt pēc iespējas ātrāk.
Latvija bēgļiem maksā uzturēšanās pabalstu – pieaugušie saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē – 97 eiro. Nodokļu maksātāji turklāt uztur arī tos bēgļus, kuri Latviju ir pametuši, jo noteikumi neparedz pārtraukt maksāt šādā gadījumā. Latvijas Sarkanais krusts, kas uzņēmies atbildību integrēt iebraucējus, ir paziņojis, ka no Latvijas kopš aprīļa ir aizbēguši vismaz 25 bēgļi.
Latvijā sāk atgriezties bēgļi, kuri Latviju pameta, lai dotos vēl labākas dzīves meklējumos uz Vāciju.
Izrādās, šī Eiropas bagātākā valsts nedod darba atļaujas Latvijā reģistrētajiem bēgļiem un neļauj arī tur palikt dzīvot.
Reemigrējušais irākietis Tariks ar sievu un septiņiem bērniem Latviju pameta pirms diviem mēnešiem, jo nespēja te izdzīvot. Vācija ģimenei bija kā pēdējā cerība. Taču aizvakar Tariks tomēr atgriezās, jo Vācijā tika atteikta darba atļauja un liegta iespēja pieteikties pabalstiem. Nelīdzēja tas, ka tur dzīvo Tarika māsa, kura arī ir bēgle.
Vai bēgļi Latvijā lemti bezpajumtnieku liktenim?
Vai bēgļi Latvijā lemti bezpajumtnieku liktenim vai tomēr dzīvos mājoklī, šobrīd lielā mērā atkarīgs no Ekonomikas ministrijas darbu tempa.
Reaģējot uz pieredzi, ka par valsts pabalstu – 139 eiro mēnesī – bēgļi nespēj noīrēt dzīvokli, Ekonomikas ministrijai dots uzdevums meklēt risinājumus.
Šobrīd kā viens no variantiem tiek minēts pārņemt Igaunijas praksi, kad katrā pašvaldībā atsevišķi noteiktu viena kvadrātmetra maksimālo summu, un tad jau tās ietvaros valsts segtu bēgļu mājokļa īres maksu. Pagaidām politiskajā dienaskārtībā nav jautājuma par bēgļu pabalsta palielināšanu.
Tikmēr Iekšlietu ministrijā norāda, – patvēruma meklētāju cilvēka cienīgi apstākļi ir valsts un ikviena iedzīvotāja drošības jautājums.
