Uz saturu

Ar pabalstu nevar izdzīvot, taču strādāt par algu virs minimālās arī nevēlas – bēgļu realitāte Latvijā!

Bēgļi un personas ar alternatīvo statusu līdz šim sūdzējušās, ka nespēj izdzīvot ar 139 eiro pabalstu, taču strādāt darbu ar atalgojumu virs minimālās algas – arī nevēlas. Nodarbinātības aģentūrā atzīst, – patvēruma meklētāji arī izsaka pretenzijas pret mazkvalificēto darbu. Tikmēr vilšanos piedzīvojuši arī tie darba devēji, kas bija devuši iespēju nopelnīt bēgļiem, atsaucoties uz sludinājumiem internetā.

2016. gada 27. decembrī 20:03

Piemēram, kādā ēdnīcā Rīgas centrā kā pavāra palīgam par algu 410 eiro vajadzēja strādāt Tarikam, bēglim no Irākas. Taču Tariks te nenostrādāja pat vienu dienu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ivars Upenieks, kafejnīcas saimnieks
Viņš pusstundu bija, un tad izdomāja, ka grib lielāku algu, protams, ko mēs nevaram maksāt. Tad viņš apģērbās un aizgāja.

Darbs Tarikam piedāvāts aiz žēluma, internetā lasot – ar bēgļa pabalsta 139 eiro viņš nespēj izdzīvot, bet Vācijā saņēmis noraidījumu darba vīzai un Rīgā draudēja kļūt par bezpajumtnieku. Bēgļa attieksmi ēdnīcas īpašnieks sauc par necieņu.

"Protams, ka ir vilšanās, jo bijām norunājuši, ka viņš 100% to darīs," saka kafejnīcas saimnieks.

Kafejnīcas saimnieks bēglī ir tik ļoti vīlies, ka vairs nevienam citam bēglim darbu nepiedāvāšot.

Zināmā mērā, vilšanos piedzīvojos arī optikas salons, kura īpašnieks ļoti aktīvi centās palīdzēt patvēruma meklētājam no Eritrejas – Filmonam. Bēglis te nostrādāja divus mēnešus, bet decembrī pazuda.

Mārtiņš Kosovičs, optikas salona īpašnieks
Pateica, ka viņš pieņēmis lēmumu, tajā dienā sakot, – parīt viņš dosies no Latvijas projām, un līdz ar to mums darba attiecības vajadzēja izbeigt dažu dienu laikā. Viņš devās uz Vāciju un pēc tam, kā viņš teica, uz Franciju.

Salona īpašnieks vērtē – bēglim no Eritrejas neesot biji iemesla sūdzēties par algu, jo strādājis biroja darbu.

"Atzīšu, viņā mēs ieguldījām daudz vairāk nekā tādā vidusmēra mūsējā darbiniekā, tāpēc bija tāds sarūgtinājums, nolaidās rokas uz pāris dienām," stāsta Kosovičs.

Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētāji reģistrēti 33 bēgļi un personas ar alternatīvo statusu. Taču tikai trim līdz šim izdevies iekārtoties darbā. NVA vadītāja raidījumā "900 sekundes" atzina – ne tikai latviešu valodas neprasme ir iemesls patvēruma meklētāju bezdarbam, bet arī viņu pašu attieksme.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm