Brūk operas nama fasāde: Zigmars Liepiņš aicina vērtēt, kā turpmāk pārvaldīt operas ēku
Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā! Ar šādu ironisku vēstījumu pie sabiedrības sociālajā tīklā "Facebook" vērsies Latvijas Nacionālās operas vadītājs Zigmars Liepiņš. No operas fasādes nokrituši ķieģeļu un apmetuma gabali. Operas apsaimniekotāju un Kultūras ministriju izbrīna saceltā ažiotāža, taču šodien notika ēkas apsekošana, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Operas vadītājs Zigmars Liepiņš par operas stāvokli uztraucoties jau kopš stāšanās amatā pirms trīs gadiem. Ķieģeļu un apmetuma atdalīšanās no ēkas fasādes lika izvilkt zaļo sietu un sienu nostiprināt. Drīz pēc tam fotogrāfijas ar nogruvušajām un bīstamajām daļām tika nosūtītas ēkas īpašniekam Rīgas domei un operas kapitāldaļu turētājai Kultūras ministrijai, bet vēl vēlāk kā apzināta provokācija izplatīta informācija sociālajā tīklā "Facebook".
Zigmars Liepiņš, LNOB mākslinieciskais vadītājs, valdes priekšsēdētājs
Būtu jāpieņem valstij kāds lēmums par tēmu – vai nu tad šī nav Nacionālā opera un balets, tad tā ir Rīgas pilsētas opera un saimniecība ir Rīgas pilsētas pilnībā, vai tas tomēr ir Latvijas nacionālais lepnums un simbols vai baltais nams, kas ir valsts kopējais kultūras centrs. Es domāju, ka principā valstij būtu jābūt saimniekam par šo māju.
Pēdējo reizi nopietnu rekonstrukciju operas ēka piedzīvoja 1995. gadā. Operas apsaimniekotājs "Rīgas nami" norāda, ka šādā laika periodā, apmēram 20 gados, fasādes bojājumiem vēl nevajadzēja veidoties.
Vineta Verika, "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja
Par fasādi nebija runa mūsu kopējās sapulcēs, līdz ar to mums ir tāds pats pārsteigums kā visiem. Mēs pašlaik esam pasūtījuši ēkas tehnisko apsekošanu, tūlīt uzsāksim līdz ar to vēsturiskās fasādes vēsturisko izpēti, lai veiktu fasādes renovācijas projektu.
Turpmākajos divos gados bija plānots veikt vēsturisko krēslu restaurāciju, tualešu pārbūvi, kases ēkas pārveidošanu un citus darbus, kur kopējās izmaksas sasniedz divus miljonus eiro. Šo summu opera atmaksās 10 gadu laikā līdz ar nomas maksu. Kultūras ministrija papildu līdzekļus operai neplāno piešķirt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Sandis Voldiņš, Kultūras ministrijas Valsts sekretārs
Jebkuram direktoram, jebkurai valdei savs budžets ir zināms. Un šī budžeta ietvaros arī būtu jārīkojas. Budžets ir saskaldīts dažādās daļās – atalgojums, ieguldījumi, instrumenti utt. Valdei šai gadījumā ir jāizvērtē prioritātes, jāskatās, kurā brīdī, ja gadījumā valde piekrīt apmaksāt šos izdevumus, kas ir tie izdevumi, kurus var saslaucīt kopā un ieguldīt ēkā.
Kultūras ministrijā arī norāda, ka operas finansējums jau esot atgriezies 2008. gada līmenī un sasniedz 7,95 miljonus eiro. Jau pērn operas nomas maksa paaugstināta, lai varētu veikt kapitālieguldījumus.
Zigmars Liepiņš, LNOB mākslinieciskais vadītājs, valdes priekšsēdētājs
Ar tiem līdzekļiem, ko mēs viņiem maksājam par nomu, ar tiem līdzekļiem nevar izremontēt.
Tas, cik lieli līdzekļi nepieciešami fasādes sakārtošanai, varētu būt zināms vien pēc pāris mēnešiem, bet kas šos līdzekļus piešķirs – joprojām ir neskaidrs jautājums.
