Putnu gripas draudu dēļ putnu audzētājiem jārēķinās ar dažādiem ierobežojumiem

Lielajās fermās putni jau līdz šim vienmēr tikuši turēti iekštelpās, tāpēc lielākās izmaiņas piedzīvos piemāju un nelielo saimniecību īpašnieki.

Galvenais biodrošības ierobežojums ir liegums mājputniem atrasties ārpus kūts, lai tie nesastopas ar savvaļas gājputniem. Tas sāksies 1. martā un turpināsies trīs mēnešus līdz 1. jūnijam.

Bioloģiskās saimniecības "Jaunieviņas" īpašnieks Uldis Rudzītis norāda, ka putnu turēšana iekštelpās negatīvi atsauksies ne tikai uz putnu veselību, bet arī ražīgumu.

Jaunieviņu saimnieks ar putnkopību nodarbojas vairāk nekā desmit gadus. Šo putnu audzēšana atbilst bioloģiskās saimniecības prasībām.

Liegums putniem atrasties ārpus kūts bioloģiskas produkcijas statusam netraucē, taču tas nozīmē vairāk darba saimniekam. Putni saviem spēkiem pavasara labumus ārpus kūts nevarēs atrast, tāpēc tos nāksies sagādāt saimniekam. Piemēram, vairāk diedzētu graudu.

Ar putnu gripu slimo mājputni – vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Vēl bez ieslodzījuma kūtī putnkopjiem jārēķinās ar citiem drošības pasākumiem, to starp arī ierobežojumi realizēt produkciju.

Jaunieviņu saimnieks uzskata, ka biodrošības ierobežojumi ir pārspīlēti, jo putnu gripa cilvēkiem draudus nerada.

Līdz šim putnu gripa Baltijas valstīs nav konstatēta, taču tā ir atklāta Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Polijā un citās valstīs. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti paredz, ka līdz ar gājputnu ierašanos vīruss H5N8 jeb putnu gripa parādīsies arī Latvijā.