Nabadzība Vācijā sasniegusi augstāko līmeni kopš atkalapvienošanās

"Nabadzība vēl nekad nav bijusi tik liela un reģionālās vienotības trūkums tik dziļš," norādīja Šneiders, par atskaites punktu ņemot valsts atkalapvienošanos.

2013. gadā par nabadzīgiem varēja uzskatīt 15,5% iedzīvotāju, secinājusi organizācija, kas par nabadzīgiem uzskata cilvēkus, kuru mājsaimniecībā ienākumi ir par 60% mazāki nekā vidēji valstī.

Saskaņā ar organizācijas aplēsēm no visām Vācijas zemēm nabadzība visvairāk skārusi Brēmeni, Berlīni un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju.

Savukārt vismazāk nabadzīgo ir Bavārijas un Bādenes-Virtembergas zemēs.

Nabadzība pieaugusi visā valstī, izņemot divas zemes – Saksiju-Anhalti un Brandenburgu -, kur nabadzība nedaudz mazinājusies.

"Kopējais valsts rādītājs ataino noskrandušu republiku," norādīja Šneiders.

Vācijas nodarbinātības ministrs pagājušajā mēnesī paziņoja par plāniem radīt tūkstošiem jaunu darbvietu nelabvēlīgos apstākļos nokļuvušajiem vāciešiem.

Līdz 2020. gadam valstī plānots izveidot 26 programmas.

Vācija šim projektam atvēlēs 4,3 miljardus eiro, un vēl 2,7 miljardi tiks ņemti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Aptuveni 40% līdzekļu plānots ieguldīt "sociālās integrācijas veicināšanai un cīņai pret nabadzību", norādīja ministrs.

Vācijā no visām sociālajām grupām nabadzības risks visvairāk apdraud bezdarbniekus, vientuļās mātes un cilvēkus bez izglītības.

Tomēr nabadzīgo skaits pieaudzis arī Vācijas pensionāru vidū, norādīja Šneiders, piebilstot, ka kopš 2006. gada nabadzība šajā grupā pieaugusi straujāk nekā jebkurā citā sociālajā grupā.