Mīts vai patiesība: "gaļas nodokļa" ieviešana un 16 kilogramu gaļas latiņa gadā

"Zaļā kursa ietvaros nolemts piespiedu kārtā ierobežot gaļas patēriņu, ieviešot gaļas nodokli. 16 kilogramu gadā uz cilvēku un ne vairāk. Lūk, cik daudz gaļas mums vajadzētu ēst." Iedzīvotāju prātus sociālās tīklošanās vietnē "Facebook" gana sagrozīja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidenta Henrika Danusēviča ieraksts. Un rezonansi izraisīja tieši pirmais teikums.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", veicot izpēti, atspēkoja Danusēviča sacīto, kam nemaz neesot oficiāla, objektīva un faktoloģiska pamatojuma.

Arī Zemkopības ministrijā pat vairākus mēnešus pēc "Facebook" publicētā ieraksta, kas vēl joprojām eksistē un nav nekādā veidā koriģēts vai precizēts, atzīst, ka šāda nodokļa ieviešana pašreiz nemaz neesot reāla.

Zemkopības ministrija

Esam informēti, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas (EK) līmenī tiek īstenoti zinātniski pētījumi par iespējām ieviest siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju nodokli lauksaimniecībā. Vienlaikus jāteic, ka pagaidām tā dēvēto "gaļas nodokli" nav plānots ieviest tuvāko gadu laikā.

Ministrijā arī piebilst, "ka lopkopība ir svarīga lauksaimniecības sastāvdaļa un, neraugoties uz SEG emisijām, ekstensīva ganīšana un pļavu izmantošana dod labumu bioloģiskās daudzveidības palielināšanai. Ja tiks diskutēts par kāda jauna nodokļa ieviešanu lauksaimniecībā, jāatceras, ka tas var ietekmēt visu pārtikas sistēmu kopumā – no ražotāja līdz gala patērētājam".

Sazinoties ar Danusēviča kungu, kurš neatkāpjas no paustā, vien piebilst, ka faktu pārbaudītāji tomēr esot izrāvuši vienu vārdu no konteksta. Asociācijas galva saka, ka gaļas nodokli oficiāli pieņemšot vēl jaunajā Eiroparlamenta sasaukumā trīs līdz piecu gadu laikā. Un tas būšot tikpat strauji pieņemts, ka daudzu zākātie jaunie dzērienu iepakojumu korķīši.