"Kad nauda nonāk pie saņēmēja, juridiski tā ir viņa īpašums." Vai un kā banka palīdz atgūt izkrāpto naudu
Krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem šā gada 10 mēnešos izkrāpuši aptuveni 18 miljonus eiro, liecina Valsts policijas dati. Tā gan, domājams, ir aisberga redzamā daļa, jo, iespējams, daļa apkrāpto policijā nevēršas. Rubrikā "Krāpnieku kods" raidījums "Bez Tabu" skaidro, vai banka var palīdzēt krāpnieku upurim atgūt naudu.
Krāpnieki savulaik izvazāja TV3 raidījuma "900 sekundes" moderatores Kristīnes Garklāvas vārdu un atpazīstamību.
Es nebiju darbā ilgāku laiku, vairākas nedēļas, muguras problēmu dēļ, un sakrita tā, ka šajā laikā man nepazīstami cilvēki sāka rakstīt "Facebook": "Kristīne, vai šīs zāles tiešām ir tik labas?" Es domāju – kādas zāles, par ko tie cilvēki runā? Man atsūtīja ekrānšāviņus, kuros rakstīts, ka es neesmu darbā, jo mani mēnešiem nomoka kāju sēnīte. Tajā publikācijā bija apraksts un it kā mans ieteikums lietot šīs zāles, jo tās man it kā palīdzējušas. Protams, tā nav patiesība. Es padomāju – ak Dievs!
Kā vien jaudāja, K. Garklāva brīdināja cilvēkus, ka blēži vazā viņas vārdu, un aicināja nelietot aizdomīgus preparātus.
2025. gada 10 mēnešos no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 18 miljoni eiro, liecina Valsts policijas informācija. Vislielākais guvums, apmēram 9,9 milj. eiro, ir telefonkrāpniekiem. Negoda pilno otro vietu ar izkrāptiem aptuveni 4,8 milj. eiro ieņem investīciju krāpnieki, savukārt ap 1,1, milj. eiro blēži izkrāpuši ar maksājuma uzdevumiem.
Bankas "Luminor" krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma aicina apkrāptos uzreiz sazināties ar banku.
Mēs ierosināsim maksājuma atsaukumu. Brīdī, kad nauda ir nonākusi saņēmēja kontā, juridiski tā ir viņa īpašums. Pat ja tā ir krāpšana, tas ir saņēmēja īpašums. Saņēmējbanka var ierobežot šo līdzekļu tālāku izlietojumu, prasīt saņēmējam skaidrojumu par naudas izcelsmi un lūgt atdot naudas līdzekļus. Ja saņēmējs atsakās atdot naudas līdzekļus, tad tikai ar tiesas lēmumu var noteikt, ka šī nauda pieder citam un ir nelikumīgi nonākusi kontā. Tādā gadījumā tikai tiesa dod rīkojumu pārskaitīt naudu atpakaļ.
"Luminor" pārstāve Celma uzsvēra, ka katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nav vienas receptes, kas garantētu naudas atgūšanu. Ir vairāki faktori, kas ietekmē, vai naudu iespējams atgūt, sacīja Celma. Piemēram, tas, cik ātri ziņo bankai, ka esi apkrāpts. Tāpat arī bankas, kuras kontā ieripojusi nauda, iekšējās procedūras un atsaucība. Ļoti no svara ir arī tas, vai pats esi darbības apstiprinājis ar digitālo parakstu, piemēram, Smart-ID, jebšu noticis neautorizēts kartes maksājums. Ja esi izmantojis Smart-ID, teorētiski esi devis visam piekrišanu, un bankai būs grūtāk palīdzēt atgūt naudu.
Autentifikācijas rīkā ir redzams, kādu darbību apstiprini. Ieviešot paradumu sekot līdzi un izlasīt, ko apstiprinu, ievadot PIN 1 un PIN 2, ir iespēja apturēt sevi un zaudējumu rašanos.
TV personība Garklāva aicina iedzīvotājus nesasteigt lēmumus, izelpot un padomāt, pirms piekrist vilinošiem piedāvājumiem un paklausīt nezināmu zvanītāju sacītajam.
Cilvēkiem svarīgi apzināties, ka nekad nevajag izsmiet kādu, kurš netīšām iekritis krāpnieka nagos. Nevajag par to smīkņāt, jo tas var notikt ar katru. Vajag atbalstīt un pateikt paldies, ka padalījās. Tad kopā jāmeklē risinājums.
Vairāk uzzini, noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
