Mīts vai patiesība: ja mirušajam bijis Covid‑19, tuviniekiem maksā pabalstu?
Internetā cilvēki arvien vairāk izplata viltus ziņas par Covid-19 vīrusu, speciālisti skaidro, kā atpazīt maldu vēstis?
Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti bieži saņem vēstules, kurās tiek ziņots, ka kāds ļoti labi pazīstams cilvēks stāstījis, ka zinot gadījumu, ka mediķi mudinājuši pacientu, lai piekrīt, ja pacients nomirs, kā nāves cēloni norādīt Covid-19! Tādā gadījumā mirušās personas tuviniekiem tikšot finansiāls labums.
Man vien viens cilvēks stāstīja, ka aizvests uz slimnīcu ar aritmiju. Viņam iedots parakstīt papīru, ja letāls iznākums, viņu pierakstīs Covid-19. Valsts finansē bēres, tuviniekiem izmaksā 300 eiro.
Kad žurnālisti vaicā, lai informē, kurš mediķis vai kurā slimnīcā sniedza šādu informāciju, ziņotāji vai nu pārstāj komunicēt, vai akcentē, ka informācijas avotu neizpaudīs.
"Bez Tabu" sazinās ar Labklājības ministriju. Tās pārstāvis Egīls Zariņš informē, ja nāves cēlonis bijis Covid 19, Labklājības ministrijā nav paredzēts nekāds papildu finansējums vai pabalsts tuviniekiem. Arī Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders noliedz, ka ministrijā būtu paredzēts finansējums šim nolūkam. VSAA darbiniece informē, ka valstī ir apbedīšanas pabalsts. To saņem aizgājēja tuvinieki, uzrādot miršanas apliecību, taču nāves cēlonis var būt jebkurš. Neesot nekādu normatīvo aktu, kas paredzētu, ka aģentūra izmaksā tuviniekiem kādu īpašu pabalstu, ja mirušais bijis slims ar jauno koronvīrusu. Arī pašvaldības noliedz īpašā pabalsta (ar Covid-19 mirušo tuviniekiem) esamību.
Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra vadītājs stāsta, – centrā neesot bijis gadījumu, ka tuvinieki mediķiem lūgtu vai mediķi piedāvātu ierakstīt kādu noteiktu nāves iemeslu. Atklāj, kādos gadījumos kāds ir ieraksts miršanas apliecībā, ja pacients bijis inficējies ar Covid-19.
Faktu pārbaužu medija "Re check" žurnālisti vai ik dienu konstatē, ka tiek izplatītas ziņas, kas patiesībā ir dezinformācija, taču sociālo tīklu lietotāji ar tām labprāt dalās. Populāra esot ziņa, ka tiek falsificēts ar Covid-19 inficēto skaits. Vairāki žurnālisti veikuši pētījumus, pārbaudījuši faktus, tomēr apstiprinājumu šim stāstam neesot izdevies iegūt.
RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns akcentē, lai saprastu, kurai informācijai var ticēt, kurai ne, nepieciešams trenēt kritiskās domāšanas iemaņas, kuras pamats ir ticēt faktam, nevis cilvēkam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
