Var izsekot, ieslēgt kameru, rakņāties galerijā, kontaktos: neapdomīgi sniedzot atļaujas lietotnēm, var "ieberzties"
Tikai 30 procenti viedierīču lietotāju rūpīgi pārbauda, kādas piekļuves un atļaujas viņi dod lietotnēm, noskaidrots "Tele2" un "Norstat" veiktā aptauja. Tās dodot neuzmanīgi, ierīce un lietotnes seko jūsu paradumiem, kā rezultātā tiekat apbārstīts ar reklāmām. Uzticoties apšaubāmām lietotnēm, varat arī iekrist krāpnieku nagos.
Teju katram mūsdienās ir viedtālrunis, kas varbūt ļoti un pat nevēlami vieds. Sniedzot piekļuves un atļaujas lietotnēm, tās vāc par cilvēku informāciju, veido portretu, un šī informācija tiek izmantota mārketinga nolūkiem.
Ļoti daudzi ļauj piekļuvi, piemēram, atrašanās vietai. Tas ir tāpat kā mēs staigājam, bet no muguras seko kāds, kurš pieraksta pilnīgi visu: kur ejam, kādus veikalus apmeklējam, pieraksta, kādiem cilvēkiem ejam garām. No tā tiek veidots cilvēka profils, lai reklamētu lietas.
Lai izvairītos no novērošanas, "Tele2" datu aizsardzības vadītāja Nikola Katrīna Kurele samazinājusi līdz minimumam tās atļaujas un piekļuves, ko sniedz, piemēram, sociālajam medijam "Facebook". Tomēr, lai lietotu lietotnes, daļa atļauju tām ir jāsniedz, tāpēc pilnībā no reklāmām izvairīties nevar.
Ja lietotne nav uzticama, būtu ļoti rūpīgi jāapsver, vai un kādas atļaujas tai dot. Eksperte Kurele gan iesaka izvairīties no nedrošu lietotņu, kas pat var izrādīties krāpnieciskas, lejupielādēšanas. Ja digitālajos veikalos lietotnei ir zems reitings un/vai sliktas lietotāju atsauksmes, tie ir sarkanie karogi, kas liecina, ka no šādas lietotnes labāk izvairīties, sacīja Kurele.
Ir lietotnes, kuras nepamatoti prasa piekļuves. Piemēram, kalkulatora lietotnei nav nepieciešams zināt tavu atrašanās vietu vai prasīt piekļuvi kamerai.
Ja nedrošām lietotnēm sniedzam, piemēram, piekļuvi kamerai vai video un fotogalerijai, pastāv risks, ka ļaunprāši ieslēgs kameru un novēros vai rakņāsies fotoattēlu krātuvē. Tāpēc "Tele2" pārstāve Kurele saprot tos cilvēkus, kuri aizdara kameras.
Iegūstot datus, krāpnieki var informāciju pārdot tālāk. Tāpat, ja dodam piekļuvi kontaktiem, var paņemt kontaktu sarakstu un noskaidrot, no kāda numura zvana, piemēram, mamma. Vēlāk, izmantojot citas tehnikas, piemēram, numuru "spūfingu", kas nozīmē, ka viens numurs uzdodas par citu numuru, var zvanīt no mammas numura un radīt uzticību, kas ļaus veidot uzbrukumus.
Eksperte aicina regulāri pārskatīt katras lietotnes piekļuves, īpaši fotogrāfiju albumiem, mikrofonam un kamerai. Tāpat vērts ierobežot programmu darbību fonā, jo tas ne tikai aizsargā privātumu, bet arī palīdz taupīt telefona bateriju.
Vairāk uzzini, noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Klausies rubriku "Krāpnieku kods" katru otrdienu radio "Star FM" un "TOP radio"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
