Ziemassvētku vecītis ar 35 gadu stāžu, desmitiem bārdu un e‑pasta adresi: salavecis@…

Andris ir elektriķis, un, kad viņš nāk uz dienas centru" Cerība māja" pie klientiem jeb rūpju bērniem, viņi, pa logu uz Andri noskatoties, nenojauš, kas patiesībā ienāks pa durvīm. Pa ielu vīrs darba drēbēs, iekšā ienāk Ziemassvētku vecītis, kurš ikkatram rūpju bērnam pateiks labu vārdu.

Daļa Andra sirds pieder rūpju bērniem, un te izpaužas elektriķa patiesā daba. Dienas centra "Cerību māja" vecākā sociālā darbiniece Andri raksturo:

Uzreiz jūtams, cik viņš ir cilvēcīgs, emocionāli bagāts, dziedošs, saprotošs. Andris spēj kontaktēt ar mūsu klientiem, un viņi viņu uztver kā savējo. "Cerību mājas" "bērni", kuri visi patiesībā ir ar garīgām kaitēm sirgstoši pieaugušie, priecīgi nodod vecītim savas Ziemassvētku vēstules.

"Cerību mājas" "bērni", kuri visi patiesībā ir ar garīgām kaitēm sirgstoši pieaugušie, priecīgi nodod vecītim savas Ziemassvētku vēstules.

Andris sevi par vecīti sauc jau 35 gadus, kopš 14 gadu vecuma. Sācies ar to, ka no Polijas atvedis sarkanu "puhoviku" un nolēmuši ar brāli sagādāt vecākiem pārsteigumu.

Pārsteigums pārtapis mūža darbā, un kā apliecinājums tam kalpo Bez Tabu tikšanās ar Andri pirms astoņiem gadiem. Toreiz Andris braši dziedāja visiem labi zināmo dziesmu "Reiz mežā dzima eglīte…"

Šobrīd Andrim ir iespaidīga 15 tērpu un vairāku desmitu bārdu kolekcija, kā pats teic, dažādiem dzīves gadījumiem, īsais, garais, latviski sarkanais un zilais.

Pamatīga ņemšanās esot ar bārdu, tās vecītis pats mazgā un poš. Arī vecīša neiztrūkstošo aksesuāru maisu Andris padarījis neaizmirstamu.

Andris godīgi atzīst, – būt par Ziemas svētku vecīti ir viņa aicinājums, tāpēc arī e-pasts viņam ir īpašs: [email protected]

Bet, ja tā ir sirdslieta, tad tur var ielikt visu, un ir sajūta, ka Andrim tā ir sirdslieta.