Jelgavā uzņēmējs "uzmet" darbinieci, viņai neizmaksājot Eiropas Savienības piešķirtu naudu
Kopš 2015. gada sākumā Latvijā tiek īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts ar nosaukumu "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem". Tā mērķis ir veicināt nelabvēlīgākā situācijā esošo bezdarbnieku, tostarp ilgstošo bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.
Neizmaksāta alga, rūgtums sirdī un dusmas par to, ka vairs nav ideju, pie kā vērsties pēc palīdzības. Mieles, kuras paliek pēc tam, ka ilgstoši bez darba esošā sieviete iesaistās Eiropas Savienības līdzfinansētā programmā.
"Darba birža (Nodarbinātības valsts aģentūra) viņam maksā kaut kādu naudas summu par to, ka viņš mani pieņem darbā un papildus to naudu, kuru Eiropas Savienība piešķir manas algas apmaksai. To viņš no savas kabatas nemaksā. Viņš savāc gan Eiropas Savienības, gan biržas naudu un vēl ir par maz," klāsta stāsta varone.
Sievietes darba līgumā rakstīts, ka viņai par nostrādātu mēnesi pienākas alga 600 eiro apmērā. Amats – virtuves darbinieks. Viņa stāsta, ka ikdienā vien mazgājusi traukus, tīrījusi telpas. Alga samaksāta par nepilnu janvāri, par februāri, martu nekas nav saņemts. Sieviete bijusi gan Valsts darba inspekcijā, gan Nodarbinātības valsts aģentūrā. Abās iestādēs teikts – ejiet uz tiesu taisnību meklēt.
"Bez Tabu" dodas ciemos uz bijušo sievietes darbavietu. Lai arī uzraksts uz duravām vēsta, ka iestāde slēgta, tās nav aizslēgtas. Pretī iznāk kāds kungs, kurš saka, ka nav Deniss, bet ļoti labi zina, par kuru darbinieci interesējamies. Piebilstams, ka sieviete, kad viņai aizsūtām kunga foto, viņu atpazīst kā Denisu.
Deniss taisnojas: "Diemžēl, bet es neko nevaru paskaidrot. Es šobrīd esmu uz slimības lapas. Sievieti atceros, vairāk neko neatceros."
"Bez Tabu" informāciju par firmu un notiekošo nu ir nodevuši Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem Rīgā, to pārstāve Agnese Gelžina sola pamatīgas pārbaudes.
Gadījumā, ja aģentūra saņem kādu informāciju par to, ka līgumā ietvertā summa netiek izmaksāta bezdarbniekam, tad mēs paši veicam pārbaudes, gan skatoties dokumentus, kādi ir pie darba devēja, gan veicot intervijas ar bezdarbnieku, darba devēju, kā arī, ja nepieciešams, piesaistot Valsts darba inspekciju, kā arī kontrolējam, kāda nauda summas tiek deklarētas Valsts ieņēmumu dienestā.
Aģentūras pārstāve gan atzīst, ka, ja bezdarbnieks izvēlas darba algu saņemt skaidrā naudā, kas nav aizliegts, tad var būt apgrūtināti pierādīt, ka daļa naudas nav izmaksāta.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
