Labi sakari vai daudz naudas? Dabas parka teritorijā miljonārs noslēdz pieeju ezera krastam
Ir tautasdziesma ar vārdiem – "Kas kaitēja man dzīvot, diža meža maliņā". Par šādu dzīvošanu un iespējamu ilgus gadus esošu likuma pārkāpumu ir ienācies signāls no skatītājiem, jo Babītes pusē kāds privātas zemes īpašnieks brutāli noslēdzis pieeju ūdenstilpnei.
"Babītes pagastā ir Beberbeķu dabas parks, kurā ir Dzirnavu ezers. Pie ezera atrodas māja, kurai abās pusēs ir uzbūvēts pamatīgs žogs līdz pat ūdens līnijai. Kā iespējams, ka dabas parkā atļauta būvniecība un vai nav jāievēro likums par tauvas joslām?"
Beberbeķu dabas parks atrodas tieši pretī Piņķiem, tieši blakus A5 šosejai. Vienā parka galā ir pamatīgs dīķis, kurš izrakts padomijas laikos. Vieni to sauc par Dzirnavu dīķi, citi, par Beberbeķu ezeru. Izveidots pie bijušajām dzirnavām uz Beberbeķu strauta, kas novada ūdeņus uz Neriņas upi. Klātiene skatām, ka skatītājam taisnība. Ūdenstilpnes krastā slejas glaunas mājas, kuras no abām pusēm skatam sedz masīvs žogs, kurš iebūvēts līdz pat ūdens malai. Bez Tabu izdodas ar vārtu zvana palīdzību sasaukt kādu kungu.
"Bez Tabu: Labdien.
Vīrietis: Labdien. Kas uz sirds?
Bez Tabu: Mēs no Tv3. No Bez Tabu.
Vīrietis: Nē! Uz redzēšanos.
Bez Tabu: Kāpēc?
Vīrietis: Es ar televīziju neiesaistos.
Bez Tabu: Mēs tikai gribējām aprunāties par žogiem, kuri ir līdz ūdens līmenim."
Un tas arī viss. Ātri aizvēris vārtus, vīrietis pazūd tālēs zilajās. Turpat blakus atrodas Babītes pagasta izveidota peldvieta, ezeram apkārt ved pastaigu takas. Kopš 2011. gada dabas parka pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvalde. Viņu mājas lapā redzams, ka vietā, kur atrodas celtnes, nav iezīmēta apbūve.
Noskaidrojam, ka viensētas apbūve tajā vietā ir bijusi kopš seniem laikiem, kad tur uzbūvētas dzirnavas. Parks te ierīkots pēcāk, 1977. gadā. Bet uz doto brīdi spēkā ir likums, kurš nosaka, ka gar publiski pieejamām ūdenstilpnēm ir jābūt tauvas joslai, pa kuru brīvi pārvietoties var ikkatrs kājāmgājējs.
Dabas pārvaldes pārstāve Meldra Priedēna "Bez Tabu" skaidroties sūta uz pagastu. "Jebkura būve, arī žogs, ir jāsaskaņo ar būvvaldi. Jums jādodas turp un viņiem jāprasa visa informācija," viņa paziņo.
Vai tad dabas pārvaldei jau nebija jāpieprasa visa informācija par būvi? Skaidras atbildes nav. Braucam uz Babītes pagastvaldi. Tur mūs vadā pa kabinetiem, bet darbinieki kategoriski atsakās kaut ko skaidrot kameras priekšā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Vienīgais, kuram esot tādas tiesības ir pagastvecis Andrejs Ence, bet tavu neražu, tieši šobrīd viņš ir apslimis un nav ne vaigā skatāms, ne sazvanāms.
Īpašumam blakus esošā ciemata iedzīvotāji gan ir runīgāki un zina stāstīt, ka kādreiz īpašumā bijusi mežniecība, caur pagalmu vedis caurbraucamais ceļš. Tad teritorija pārdota kādas ar auto jomu saistītas firmas īpašniekam, kuram kaut kādā vīzē izdevies ar pagastu saskaņot žoga izbūvi. Lai tauta nebraukātu caur viņa sētu. Vēlāk īpašums pārdots citai privātpersonai un žogs tā ar palicis stāvam.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā laikā mēs pie šā stāsta atgriezīsimies, jo neliksimies mierā, kamēr nebūs noskaidrots, kā tad savulaik dabūtas cauri atļaujas uzbūvēt žogu un norobežot brīvu piekļuvi daļai krasta.
Ences kungam novēlam pēc iespējas ātrāk atveseļoties, lai braši varētu stāties kameras priekšā un atbildēt uz visiem jautājumiem.
