Apetīte rodas ēdot! Kuplā Varakļānu ģimene pie sabiedrības vēršas ar jaunu vajadzību sarakstu

Tā nu ir nekaunības augstākā pilotāža, uzcelt māju, uzdāvināt lidmašīnu, vēl traktoru un iztīrīt māju, lai nav nākošie deviņi jāgādā atrodoties cūku kūti. Kur ir kauna sajūta šai ģimenei??????

Nekaunība sit augstu vilni, laukos dzīvojot pārtiku var izaudzēt un sagādāt pietiekami, strādāt vajag. Un sakopt un satīrīt māju, vai tad tā sieviete nemaz neredz, kādu kūti paši ielaiduši. Kauna nav, es arī esmu par to, lai ši ģimene tiek pati galā, ienākumi tak stipri lielāki kā vairumam daudziem mēnesī sanāk. Prasības tik nekaunīgas, ka lasīt nepatīkami.

Tas ir pilnīgs sviests. Nepietika jau ar pirmo rakstu, viņiem vajag vēl. Ja negrib izņirgāšanos, nevajag publicēt tik smieklīgus tekstus. Kā var prasīt tādas lietas kā traktorus un busiņus, ja viņi paši nevar aiziet vienu vadziņu izravēt?? Protams, ka viņiem nav visi 100%! Pat žēl sociālo darbinieku, ka viņiem ir jāņemās ar tādiem cilvēkiem. Es saprastu, ja viņi būtu kādam kādreiz palīdzējuši. Šī ģimene ir tikai sliņķu bars. Ir vēl daudz tādu ģimeņu Varakļānos, bet kāpēc mēs neredzam viņu sūdzības pa visu valsti?? Tāpēc, ka viņi prot STRĀDĀT un savelk galus kā var, lai cik ir grūti. Tad, kad ir kādas talkas vai mazi darbiņi, kur sauc cilvēkus palīgā, viņi kāju nespers pretī. Ja visi zinātu šos cilvēkus, kā Varakļānieši, domas visiem būtu vienādas. Viņiem būtu jāpriecājas, ka vispār ir jumts virs galvas, drēbes, pārtika, kuru dod par velti un viņi vispār nestrādājot saņem pāri 1000 eiro mēnesī. Citi par tādām ekstrām vien sapņot spēj.
Šī raksta vietā varēja viņiem parādīt visus komentārus no iepriekšējā, jo tur bija ļoti daudz cilvēku, kuri rakstīja par savām problēmām un kāda ir viņu dzīve, varbūt tad viņiem pielektu, ka mute jātur ciet un jāsāk kaut ko pašiem darīt, nevis raudāt par problēmām, kuras nemaz neeksistē!

Devini bérni un pasiem nekas nav jádara.Cilvéki pieradusi,ká tik kas,túlít dod.Pasi nedara neko!Zinu arí gimeni ar 10bérniem.Tádi pasi blávéji,pagastam mums ir jádod,bet pasi pat iedotás drébes neizmazgá,skrien uz pagastu péc jaunám.Bérni jau ir izaugusi,tádi pasi patérétáji un razo tápat,ká vecáki un rinka dancis turpinás.Negrib ne strádát,ne mácíties.Desmit bérni un razo tapat,un nákosie bús tádi pasi.

Mīļā, Zepu ģimene!
Jums ir kaut drusku kauns? Vai jusm vsp tāda nav?
Kā var tik visu prasīt, prasīt? Māju, busiņu, traktoru, 15000? Varbūt vēl jaunākos pc vajag un iphonus? Jahtu? Villu? Zirgus? Ko jūs vēl gribēsiet?
Ja būtu runa par ēdienu, ziedotu! Bet šs jau vsp paliek par apsmieklu! Jums pašiem smiekli nenāk?

Mīļie cilvēciņi vaiaga strādāt pašiem un mācīt bērniem mīlēt darbu un nevajadzēt lūgt un roku stiept pēc palīdzības,pašiem jānopelna,invalīdi arī strādā katrs pēc spējām

Mēs ar sieviņu izaudzinājām 7.savus un vienu audžu bērnu! Neteikišu ka bija viegli,reizēm bija ļoti smagi ,sevišķi atjaunotajā Latvijā! Padomju laikos daudzbērnu ģimenem palīdzēja valsts un jāsaka daudz palīdzēja,bet arī pats strādāju divos darbos jo sieviņa audzināja bērnus. Atjaunotajā Latvijā palīdzība kā tāda beidzās un pašam bija jādomā kā izdzīvot un arī izdomājam! Turējam lopus ,kopām dārzu jo no Rīgas 1086 gadā pārcēlamies uz Latgali kur mums kā daudzbērnu ģimenei uz kredītu( nevis uzdāvināja) iedeva māju ar saimniecības ēkām kuru izmaksāju desmit gados( pusi sedza kolhozs)! Es strādāju visur ,kur tik varēja vairāk nopelnīt neskaitot stundas un brīvdienas,bet sieviņa visu dienu pa mējam no gaismas līdz tumsai un izdzīvojām nevienam neprasot ne palīdzību ne pabalstus( jo tos kurus mums maksāja Latbvijas valsts) var nosaukt par ,,kaķa asarām,,! Kad bērni izauga un izlidoja no ģimenes ligzdas kur nu kurš,pagasta vecākā teica,Es apbrīnoju jūsu ģimeni ,jo 30 gadu laikā kad pārbraucāt dzīvot uz laukiem mūsu pagastā, jūs ne reizi nelūdzāt un nepieprasījāt materiālo vai citu palīdzību vai priekšrocības kā daudzbērnu ģimene! Daudz ko varētu ieteikt šai ģimenei,bet katram jau sava dzīve un izdzīvošanas skola kura jāapgūst pašam! Nevienu nenosodu un nepamācu,tikai lai to saprastu pašam kaut nedaudz jāizbauda tāda dzīve!

Reāli dusmas nāk virsū redzot tik nepateicīgus cilvēkus. Viņiem tik daudz ko noliek kā uz paplātes, bet tā vietā, lai pateiktu paldies, viņi tikai prot sūdzēties cik cilvēki ir neiejūtīgi. Tādiem cilvēkiem man tiešām ir žēl ko palīdzēt. Vēl 15`000 parādu atmaksāt, vai tad grūti, ha!
Žēl vienīgi bērnu. Kā reiz teica Ainārs Mielavs: "Bērniņi jau ne pie kā nav vainīgi"

Dīgdieņi, sliņķi nav ko dzemdēt ja nejedz parupēties par bērniem KAUNA nav prasīt ej pati pelni. Kad sapņo aizver acis! Bezkauņas.

Varakļānos mīļe to darbu nemaz tik viegli nevar dabūt....infrastruktūras ta nav!!!!!!!