Ārsta un deputāta Abu Meri atpazīstamību vazā blēži – centušies "iesmērēt" brīnumzāles
Latvijas mediķi, tai skaitā sabiedrībā zināmais gastroenterologs un Saeimas deputāts Hosams Abu Meri, pret pašu gribu kļuvuši par apšaubāmu vai neesošu preparātu reklāmas sejām.
Pirms kāda laika sociālās tīklošanās vietnē "Facebook" klejoja ieraksts ar Hosama Abu Meri attēlu. Ierakstā it kā pats Abu Meri, it kā būdams sirds slimību eksperts, stāstīja: "Jau 27 gadus reizi nedēļā tīru asinsvadus. Mana metode ir vienkārša." Publikācijas autori, izmetot šādu ēsmu, mudināja uzspiest uz saites, kurā pārdošanai izlikti medikamenti. "Bez Tabu" uzklausīja Abu Meri, kurš pats ir redzējis šo ierakstu. Viņš brīdināja interneta lietotājus: krāpnieki vazā viņa vārdu, cenšoties "iesmērēt" produktus. Lai gan publikācijā nosaukts par kardiologu, viņš ir gastroenterologs, ārstē zarnu traktu.
Vairāki cilvēki, draugi un ne tikai, prasīja – vai tiešām jūs stāstījāt kaut ko par kardioloģiju? Nesapratu, par ko viņi runā. Atvēru saiti, redzēju bildi. Interesanti, ka tajā esmu ar endoskopu, bet rakstīts, ka esmu kardiologs, ļoti pazīstams ārsts, kurš lieto kaut kādu medikamentu. Protams, tas ir nedaudz šokējoši. Cilvēki var noticēt, jo man prasīja: vai tiešām jūs tā darāt, vai tas ir ļoti labs [medikaments]?
Abu Meri atgādināja, ka mediķiem ir aizliegts reklamēt konkrētu medikamentu.
Vazājot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus nolūkā ko pārdot, blēži jau sen uzdarbojas interneta vidē, informēja dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva.
Izmanto reklāmas "Facebook", "Instagram" un citās "Meta" piederošās vietnēs, izplata saites. Aktualitāti rada, ka, lūk, kāds ārsts ieteicis šīs zāles, savukārt mediji šo informāciju bloķē. Tādējādi tiek kultivēta konspirāciju teorija par lielo farmaceitu biznesu. Tā, protams, ir konspirāciju teorija, mīts, bet ir cilvēki, kuri dzīvo šādā pārliecībā. Viņus uzrunā tieši tas, ka ir aizliegtas zāles vai slepens brīnumlīdzeklis. Tas dažkārt motivē cilvēkus uzspiest [uz saites] un paskatīties.
Kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis raidījumu informēja, ka, ievilinot apšaubāmās vietnēs, apsviedīgi interneta darboņi var izvilināt datus, kurus, savukārt, var izmantot mārketinga nolūkos.
Kādā brīdī jums paprasa, piemēram, tālruņa numuru, e-pastu, citu informāciju, lai it kā varētu, piemēram, jūs informēt par balvu. Visbiežāk ar šiem datiem tiek veidots personas psiholoģiskais portrets. Zinot jūsu vārdu, varbūt arī intereses, vēlāk var sākt zvanīt un kaut ko piedāvāt.
Lai pārdotu apšaubāmas kvalitātes vai neesošus medikamentus, blēži nesen vazāja arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu vārdus.
Aicinām iedzīvotājus atbildīgi izvērtēt viltus brīnumzāļu piedāvājumus un avotus, kas tās piedāvā. Par veselības stiprināšanai vai slimību ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem var spriest tikai ārsts speciālists, pēc tikšanās ar pacientu un izmeklējumu rezultātiem
Par aizdomīgām publikācijām eksperti aicina ziņot interneta vietņu administrācijām, pieprasot tās bloķēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
