"Latvijā ukrainis izgājis ielās ar savas valsts karogu!" Kurinot naidu pret ukraiņiem, Kremļa rupors melo par "Bez Tabu" akciju Daugavpilī
Kremļa propagandas pseidoziņu "Telegram" kanāla redzeslokā nonācis plaši rezonansi guvušais "Bez Tabu" žurnālista eksperiments – Ukrainas atbalsta akcija Daugavpils ielās. Kremļa rupors, noskaņojot auditoriju pret ukraiņiem, "Bez Tabu" žurnālistu nodēvējis par ukraini, kurš ar Ukrainas karogu it kā uzbāžas Latvijas iedzīvotājiem.
Plašu rezonansi guvusī "Bez Tabu" žurnālista Ukrainas atbalsta akcija Daugavpils ielās, rokās turot Ukrainas karogu (vairāk par to uzzini šeit), nav palikusi nepamanīta arī Krievijā.
Ziņapmaiņas platformā "Telegram", kurā informāciju publicē gan uzticami mediji, gan nezināmas izcelsmes kanāli, vienā no pseidoziņu kanāliem "Russia", kas publicē Kremlim tīkamas ziņas un kam seko gandrīz 80 tūkstoši lietotāju, stāstīts par "Bez Tabu" žurnālista Ukrainas atbalsta akciju. Tiesa, šā kanāla darboņi apraksta notikušo melīgi: nemin, ka to darījis Latvijas žurnālists, bet gan melo, ka Latvijas ielās izgājis ukrainis, kurš it kā uzbāžas Latvijas iedzīvotājiem, par ko ātri vien patriekts.
"Latvijā ukrainis izgājis ielās ar savas valsts karogu. Pikets tika aprauts, tā vienīgais dalībnieks tā arī nespēja adekvāti paskaidrot, ko vēlas ar to panākt."
"Bez Tabu" uzrādīja šo maldinošo ziņu Rīgas iedzīvotājiem, kuri tajā saskatīja naida kurināšanu pret ukraiņiem, jo tā, melojot par karoga turētāja tautību, viņuprāt, rada maldīgu iespaidu, ka ukraiņi uzbāžas Latvijas iedzīvotājiem ar savu pārliecību. Visi "Bez Tabu" uzklausītie rīdzinieki pauda atbalstu Ukrainai.
Daudziem "Telegram" kontiem, tai skaitā nezināmas izcelsmes, seko arī Latvijas iedzīvotāji, līdz ar to tajos publicētās viltus ziņas var maldināt un noskaņot pret ukraiņiem arī Latvijā dzīvojošos. Apzinātu vēstījuma maiņu šajā maldinošajā ziņā saskata arī Mārtiņš Pričins, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors, komunikācijas pētnieks.
Vēstījuma maiņa rada kaut kāda veida emocijas, visticamāk, negativitāti, tādējādi polarizējot sabiedrību. Lietotāji, kuri seko kanālam, tam uzticas un tic. Pārliecināt par pretējo ir diezgan grūti. Vajadzētu izvērtēt komunikatoru. Jāraugās, kam profils pieder. Jāskatās, vai tas ir oficiāls, zināms avots, kādas institūcijas konts. Tas var būt arī cilvēks ar vārdu. Ja kāds publicē anonīmi un ļoti intensīvi, rodas jautājums: kāds ir mērķis?
Mūsdienās cilvēki pieprasa informāciju viegli uztveramā teksta vai audiovizuālā formātā, un sabiedrības vēlmēm sekmīgi pielāgojušies maldinātāji, norādīja Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors.
Tā ir vide, kurā labajiem avotiem jākonkurē ar citiem avotiem, arī apšaubāmiem resursiem. Žurnālistiem jāspēj pielāgot saturu, lai tas nonāktu līdz auditorijai. Lielākā daļa cilvēku lasa tikai virsrakstus, kas nozīmē, ka žurnālista ilgais darbs pie, piemēram, ilgās, izmeklējošās publikācijas var netikt pamanīts. Labākajā gadījumā kāds varbūt izlasīs virsrakstu. Tāpēc jādomā par kādiem paralēliem formātiem, kā stāstīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
