"Mēs neesam vainīgi, ka nevaram iztikt!" Deviņu bērnu ģimene no Varakļāniem sauc palīgā

Nu tā ir augstākā mērā bezkaunība. Man ir seši bērni, un arī veselības problēmas, bet mana māja spīd un laistās. Ienākumi daaaaaudz mazāki, nesaņemam nekādas pakas, jo nav trūcīgā statuss. Mēs esam paēduši, bērni iet pulciņos, un vēl sanāk iekrāt lai bērnu sapņus šad tad piepildītu. Vajag tikai gribēt. Zinu kā ir zīdaini ratiņos iet mežā sēņot un ogot, bet tas ir gādāt pašu spēkiem ne izmangots

Man viss ieksa varas, noskatoties so sizetu. Esmu 2 bernu mamina. Ari esmu invalide, bet tas nav parmantojama invaliditate. Musu berniem tiesam nekas netrukst. Bet! Starp pirmo un otro bernu ir 10gadu starpiba. Ne jau tapec ka nevelamies bernus, bet gan tapec ka mums vajadzeja 10gadus lai nostatos pasi uz kajam un bernam viss butu. Pa siem gadiem esam parupejusies lai berniem ari butu nauda par ko macities, pabeigt augstskolu... mans virs sanem 600euro menesi. Es pati esmu visu muzu stradajusi un tagad sezu majas ar pasu mazako un pabalstos sanemu 300eur. Dzivokli pagaidam irejam bet pec gada apmeram busim jau iekrajusi naudu savai, mazai majinai. Es pat tagad ar 3 menesus vecu berninu majas adu dazadas lietas un tirgoju. Nekadi baigie ienakumi nav bet par to naudinu varu mazajam vismaz nopirkt kadu lieku mantinu. Es nevaru nosedet majas un neko nedarit. Tad rodas sajuta ka sezu kadam uz kakla bet ta nebus jo darisu visu iespejamo lai man nebutu kadam jaludz kaut kas.
Bet, si gimene... tur nav vardu!!! Ka var lugt tadas lietas. Saprastu ja lugtu maiziti berniniem.. ir maja, ir zeme pie majas. Var tacu iekopt savu darzu un lopinus panemt. Iesledzot kaut nedaudz prata varetu vini dzivot cepuri kuldami. Es pateiktos ja man valsts kaut zemes plekiti pieskirtu. Bet nelugsos nevienam. Tikai turpinasim maksat nodoklus un lai ta nauda iet sai gimenei, vinu majai, masinai...

Pag, pag.. mēneša ienākumi 1050 € vai 150€.
Tik knapi tad jau nemaz nav, vajag mācēt būt saimnieciskiem nevis gribēt visu gatavu noliktu priekšā.

Mēs mammai bijām 6 bērni tevs bija dzērājs.mamma katru dienu gāja un darbu lai saņemtu savu algu 3 ls ja trīs latus viņa pelnīja dienā.vasarā mēs visi bijām dārzā ravējām jo kurš gan cits to varēja darīt ja ne mēs bērni.mums nebija ne tualete iekšā ne arī ūdens pat veļasmašīnas nebija kamēr mamma nesakrāja naudu lai nopirktu riga 15 (laikam tāds bija nosaukums) skolas mantas mēs vecākās māsas pelnījām pašas gājām lasīt ogas un pārdevām un es tā varetu turpināt

Strādāt vajag, ciest nevaru tos čīkstētājus,busiņu, māju, ko tik nevajag, man ir 4 bērni un tieku galā viena

No visa šī jau kuro reizi pārliecinos,ka mana mamma ir zelta cilvēks.Bijām četri bērni,tēvam patika ar draugiem dzert.Dzīvojam divistabu dzīvoklī,ziemā pie logiem un durvim bija saliktas segas,mēs 3 bērni(māsa tad vēl nebija)gulējam vienā lielā dīvāna,tā siltāk.Mamma drēbes mazgāja ar rokām,ūdens netālajā kaimiņu sētā,tolete ārā..Viņa rokas nenolaida,lai gan bieži raudāja,kad tētis jau atkal atbraucot no darba bija lielāko daļu algu nodzēris..Bija mums dārziņš,govs,cūkas un vistas.Nebija ne datora ne telefona.Esam mācīti pelnīt paši,rūpēties un taupīt,tagat katrs esam izveidojuši savas ģimenes,viduvējas,tā lai labi dzīvotu..
Lielākais prieks,ka mamma tagat dzīvo labi,tētis jau vairākus gadus nedzer,abi strāda un brīvdienās priecājas par ciemos atbraukušiem bērniem un mazbērniem.

Ooooo........ tavu bezkaunību!Labi ka sēdēju lasot.Pat neticas ka tādi nekauņas vispār pastāv īstenībā.Ja tā ir taisnība-ar sapuvušu olu pa pieri abiem. Varbūt tad apjēgs ko runā un pieprasa.Nu vajag taču tā sakāpt galviņā dažiem indivīdiem.

Nu vai Ziniet ko,ļoti nekaunīgi cilvēki,mēs saviem vecākiem bijām 7bērni,un mums ar viss tik gludi negāja,pirms divām pēdējām māsām agrāk 8cilvēki dzīvojām vienā izstabā,ieskaitot omu,bet vecāki visu mūžu smagi strādājuši,un uzcēlām sev lielu māju paši ar saviem spēkiem,tikai un vienīgi paldies viņiem par to varu teikt. Un mēs jau no mazotnes līdzējām vecēkiem kā vien spējām,mūsu vecāki nekad mūžā nav prasījuši palīdzību ne no viena,kad pagasts ko veda,mamma vienmēr atteicās,ka nevajagot žēlestības dāvanas,es kā mazs bērns to aceros,un man tas ir tā iespiedies atmiņā,mēs visi roku,rokām strādājām un visu nopelnījām,audzējām,stadijām,lopus turējām,un joprojām ar to nodarbojamies kā ģimene,paldies Dievam esam sveiki un veseli,un nu jau daļa savā dzīvē. Liels liels paldies maniem vecākiem par visu iemācīto un sasniegto.

Nu ko lai saka , butu super ja katram trucigajam iedotu pa majai uztaisitu udensvadu , dotu partikas pakas it visu tad jau vecakiem nebutu jastrada. Un jaa berni jau nav vainigi ka vecaaki taadi , vispar nau ko teikt ... maja taa piebaazta , mums stradajot nav tada dzive ka viniem , vajag ari pasiem iet stradat , nevis tikai gaidit ka visu metis pakal , lai samierinas ar to kas ir un lai iet stradat nevis ciikst tikai.

Sviests. nespēju uz to nekaunību noskatīties. Es viena audzinu trīs mazus bērnus, jaunākajam tikai 2 un vecākajam 7, es strādāju.. mums nekas netrūkst, ir arī parādu kalns, ko bijušais vīrs sastrādāja, īrēju dzīvokli, ne lētu, bet lai es ietu un kādam kaut ko prasītu? ziedojiet man,,,,arprāts vnk... Dievs visiem ir devis rokas un kājas..lai strādā.. Un tie kas ziedo viņiem ir šāda dzīves veida atbalstītāji..