"Nebeidzama birokrātija un nievājoša attieksme!" Jūrmalniece šokā par piedzīvoto dzimtsarakstu nodaļā

Pateicos par Jūsu komentāru, Una.
Dokumentus parasti izdodas aizpildīt gana labi un 6 valodās, bet nekad nav ienācis prātā gaidīt, lai kāds manā priekšā "klanītos". Tas ko es gan noteikti sagaidu no jebkura cilvēka, īpaši jau tāda, kurš ikdienā strādā ar citiem cilvēkiem, ir cilvēcīga, pozitīva attieksme un respekts.

Diemžēl, es saskāros ar klaju necieņu un ņirgāšanos par mani un maniem vecākiem ar tādiem komentāriem kā: "Ja jau viņi to vārdu oficiāli neielika, tad jau nemaz negribēja!" un "Vai Jūs vispār saprotiet, ka tagad ieejiet pati ar sevi pretrunās un tas vispār nav nekāds iemesls, ka vārdu ir grūti izrunāt ārvalstīs?", u.c. Man tomēr šķiet, ka tik privāts jautājums kā vārda izvēle atbilstoši Latvijas likumdošanai, bija tikai un vienīgi manu vecāku un tagad ir tikai un vienīgi mana darīšana...
Tas viss papildus absolūti nevajadzīgi nelaipnajam tonim un mana laika tērēšanai, liekot man aizpildīt anketu 4 reizes un braukt uz nodaļu atkārtoti.

Viena sižeta robežās ir grūti izklāstīt visu notikumu gaitu, bet vienīgā "kļūda" manā iesniegumā bija vārda maiņas iemesla "paskaidrojuma" daļa, kuru ierēdnes mudināta centos izklāstīt detalizēti, tam vienīgajā paredzētajā nelielajā laukumā uz iesnieguma formas. Pretī saņēmu jautājumu "kas te vispār sarakstīts" un ka detalizētais paskaidrojums bijis jāraksta uz tukšas A4 lapas (šāda papildus paskaidrojuma nepieciešamība nav minēta nekur vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā).
Kad pavaicāju, kādēļ neko neminēja par "papildus paskaidrojumu" un izsniedza tikai un vienīgi oficiāli aizpildāmo formu, kas arī bija vienīgais iemesls manai "kļūdai", kundze beidzot iedeva arī tukšo A4 lapu, papildus jaunai formai, kuru man lika pildīt par jaunu pilnīgi visu, nevis tikai "kļūdaino" lapu.
Pārējās reizes tas kas tika traktēts kā "kļūda", bija dzimšanas vietas neierakstīšana un informācijas par bērniem vietā atstāts tukšums, jo man tādu nav. Par šo, saņēmu piktu piebildi "Ja nav, tad tā arī jāraksta - NAV!" (arī šis nebija prasīts pieteikuma formā).

Vai tiešām Jums šķiet, ka viena vai divu iztrūkstošu vārdu dēļ, ir jālūdz cilvēkam pārrakstīt viss iesniegums uz 4 lapaspusēm? Vai nebūtu loģiskāk vienkārši ļaut trūkstošo ierakstīt?
Ja patiešām bija nepieciešams papildus detalizēts paskaidrojums - kādēļ man par to neko nepateica uzreiz, bet uzreiz gan piekodināja izsmeļoši iemeslus aprakstīt lai pēcāk izsmietu, tikai kad jau biju uzrakstījusi paskaidrojumu uz formas?

Vai šī ir attieksme, ar kādu mums būtu jāsamierinās savā valstī no jebkura cilvēka, neatkarīgi no darbavietas, vecuma, dzimuma?

Ja jūsu atbilde ir "jā", tad lūk tas gan, man šķiet, ir pat ļoti skumji..