Rēzeknes skolā klasesbiedrs, iesitot ar pudeli, bērnam traumē galvu; māti pārsteidz vecāku un skolas reakcija
Rēzeknes 5. pamatskolā klasesbiedrs, iesitot ar pudeli, bērnam traumējis galvu. Cietušā skolēna māte uzskata, ka mācību iestāde varētu vairāk skubināt vecākus audzināt bērnus un uzraudzīt skolā notiekošo. Tāpat viņa ir neizpratnē par otra bērna vecāku reakciju – viņi neuzņemoties atbildību par notikušo un nevēloties apmaksāt ārstēšanās izdevumus.
"Bez Tabu" redakcijā vērsās Rēzeknes 5. pamatskolas pirmklasnieka māte Jana. Viņas bērnam skolā, iesitot ar plastmasas pudeli pa galvu, nodarīti miesas bojājumi.
Bērns man zvanīja. Viņam bija telefons. Raudāja un prasīja, vai varu viņu izņemt no skolas. Teica, ka griežas galva. Sazinājos ar skolotāju, prasot – kas noticis? Skolotāja pateica, ka viss kārtībā, bet, ja vēlos, varu izņemt bērnu. Skolotāja vispār neuzskatīja, ka kaut kas noticis. Viņa neizsauca "ātro palīdzību" un nepasauca medmāsu.
Sitiens pa galvu noticis, dauzoties starpbrīdī. Ierodoties pēc bērna, abi devās mājās. "Ticēju skolotājas vārdiem, tāpēc likās, ka viņam viss ir kārtībā. Varbūt biju naiva uzticoties. Varbūt vajadzēja uzreiz vest pie ārsta," teica Jana.
Vēlāk bērnam sametās slikta dūša, pēc kā atvasi nogādāja slimnīcā, kur konstatēja smadzeņu satricinājumu, stāstīja Jana. Pēcāk māte ieradās skolā uz sarunu ar mācību iestādes pārstāvjiem un otra bērna vecākiem. Jana neguva pārliecību, ka mācību iestādē notikušo uztver pietiekami nopietni.
Piemēram, ierosinājumus, ko varētu darīt lietas labā, lai šādi kautiņi vairs nenotiktu, es nesadzirdēju. Noteikti būtu rīkojusi vecāku sapulci, kurā runātu par šādām lietām ar visiem vecākiem. Tā kā sapulce nenotika, ierakstīju vecāku grupā, ka šāds gadījums, kautiņš, ir noticis. Klases audzinātāja un pārējie to traktēja tā, it kā es ar naidu vēršos, bet īstenībā vienkārši informēju, jo uzskatu, ka vecākiem ir jāzina.
Jana pauda neizpratni par otra bērna vecāku reakciju. Viņi neuzņēmās atbildību un nepiekrita apmaksāt ārstēšanās izdevumus, apgalvoja cietušā bērna māte. "Nejutās vainīgi un negribēja palīdzēt. Nejutās vainīgi, ka ciešam," pauda Jana.
Rēzeknes 5. pamatskolā noraidīja Janas pārmetumus.
Bija klases audzinātāja, sociālais pedagogs, saucām vecākus, notika pārrunas ar iesaistītajiem bērniem un klasē. Atbalsta personāls piedāvā klases audzinātājiem stundās veikt nodarbības par ņirgāšanos, vardarbību. Skolā skolotāji dežurē starpbrīžos. Protams, konflikti ir skolā, tie pastāvēs, bet no mums, pieaugušajiem, ir atkarīgs, cik ātri un efektīvi risināsim. Mēs to risinām un informējam vecākus.
Centušies pārrunāt notikušo ar vecākiem un samierināt abas puses, bet pagaidām tas nav izdevies, jo katra puse uzskata, ka otrs bērns ir vainīgs, lai gan konfliktēja abas puses, un sitiens ar pudeli bija kā neapdomīga atbildes reakcija, norādīja skolas vadība un atbalsta personāls.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) piekrīt cietušā bērna mātes viedoklim – jārīko sapulce, iesaistot visu bērnu vecākus, lai informētu viņus par to, kā runāt ar bērniem par uzvedību.
Jārunā ar vecākiem, lai viņi pamāca bērnus par katra cilvēka robežām. Jāatgādina, ka katra cilvēka, tai skaitā bērna, robežas un tiesības beidzas tur, kur sākas sākas otra cilvēka robežas un tiesības. Jāstāsta vecākiem, lai par šo runā arī ģimenē. Skolas personālam jābūt skaidrībai par to, kā runāt ar bērniem par uzvedību. Jāstāsta, ka nedrīkst sist pa galvu. Piemēram, jāstāsta, ka, spēlējot "ķerenes", nedrīkst sist pa plecu no visa spēka. Tās ir nianses, kuras bērni šajā vecumā vēl tikai mācās. Bērns var neapzināties, ka iesišana pa galvu var radīt šādas sekas. Ar bērniem jārunā par cēloņsakarībām. Jārunā nevis kaut kā formāli, bet gan bērniem saprotamā veidā.
Rēzeknes 5. pamatskolā apņēmās drīzumā rīkot sapulci, iesaistot visu bērnu vecākus, lai runātu par bērnu audzināšanu.
Ja skolas personāls uzskata, ka izsmēlis visus resursus bērnu vecāku, konfliktējošo pušu samierināšanā, var piedāvāt izmantot mediācijas pakalpojumu vai pieaicināt ekspertu "no malas", piemēram, pašvaldības bērnu tiesību speciālistu. "Skolai nav jāpaliek vienai ar šo problēmu, bet abu pušu vecākiem jārāda piemērs bērniem, kā risināt konfliktus, nevis tos eskalēt," norādīja VBTAI vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova.
Bērnu tiesību aizstāve Gorbunova atgādināja, ka pēc bērna sūdzībām par veselības stāvokļa pasliktināšanos jāpiesaista skolas medpersonāls vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālisti. Taujātas, kāpēc pēc bērna sūdzībām nepiesaistīja medmāsu, skolas pārstāves norādīja, ka audzēknis neesot teicis, ka viņam iesita pa galvu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
