Nesmukums! Valsts tērē naudu zivju laišanai ezeros, kuriem piekļūst tikai izredzētie; makšķernieki nikni
Ar valsts finansiālu atbalstu ikgadu daudzās Latvijas ūdenstilpēs pavairo zivju resursus. Šogad zivis tiek ielaistas arī vairākos Smiltenes novada pašvaldības ezeros. Drustu pagasta makšķernieki gan ziņo, ka "parastajam mirstīgajam" makšķerniekam pie vairākiem ar zivīm papildinātajiem ezeriem nav piekļuves. Vai valsts ieguldās tikai dažu izredzēto labumam, vai makšķerēt var tikai tie, kuriem ezeru krastā pieder īpašumi? Vaicā aizvainoti mašķernieki.
"Bez Tabu" redakcijā vērsās Drustu pagasta Smiltenes novadā iedzīvotājs Valdis, kaislīgs makšķernieks, kurš sašutumu pauda daudzu copes mīļu vārdā. No vienas puses, viņš priecājas, ka valsts atvēlējusi vairākus tūkstošus eiro zivju mazuļu ielaišanai Smiltenes novada ezeros. No otras puses, viņš ļoti bēdājas, ir sašutis, jo četriem ezeriem Drustu pusē, ko papildina ar zivīm, "parastie mirstīgie", tai skaitā makšķernieki, nevar piekļūt. Tie esot īpašumu ieskauti un bez piekļuves ceļiem. Ja neesi draugos ar īpašumu saimniekiem, nokļūt līdz ezeriem nav iespējams.
Zivtiņas ielaidīs, bet parastais makšķernieks klāt [ezeriem] netiek. Ir sētas, apbūve. Tie ir pašvaldības ezeri, bet – kā man piekļūt? Ir privātie iebraucamie ceļi uz īpašumiem – pa tiem nevar doties. Visur zīmes "privātīpašums" saliktas. Ja došos, šaus, sitīs vai sazin ko darīt! Kādreiz vīri zvejoja, tagad ir nodzērušies, jo vienkārši nav kur aiziet izlādēties, pamakšķerēt.
Drustu pagasta pārvaldē nenoliedza problēmu, norādot, ka pagastā pat septiņiem (!) pašvaldības ezeriem nav publiskas piekļuves, jo apkārt tiem ir privāto zemju īpašnieki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norādīja, ka šie ezeri Smiltenes novadā nebūt nav vienīgās it kā publiskās ūdenstilpes bez publiskām piekļuvēm. Neizdarības cēloņi meklējami pagātnē, norādīja VARAM.
Tās ir problēmas, kas radās Zemes reformas laikā, kad, neskatoties uz to, ka ir publisks ūdens, zemes īpašumus sadalīja un piešķīra privātpersonām bez piekļuves ceļiem citiem. Pašvaldības tajā laikā varbūt tik daudz nedomāja, kā pie ūdeņiem piekļūs sabiedrība.
VARAM uzsvēra – piekļuvēm ūdenstilpēm jābūt. Lai nu tās ierīkotu plašākas sabiedrības labuma vārdā, būs jānodara pāri kādam privātīpašniekam: koriģējot teritorijas plānojumu, pašvaldības var izraudzīties labāko vietu, kur ierīkot gājēju ceļu kā apgrūtinājumu kādam īpašumam, vai, ja dabā jau ir kāds līdz šim privāts ceļš līdz ūdenstilpei, arī to var noteikt kā pašvaldības nozīmes ceļu (arī kā apgrūtinājumu).
Apzinoties, ka privāto zemju saimnieki nelabprāt atvēlēs sev piederošu zemes strēli līdz publiskai ūdenstilpei, nesen valsts izstrādājusi normatīvo regulējumu, kas paredz kompensēt zaudējumus, kas rodas, nodrošinot piekļuves. Drustu pagasta pārvaldē informēja, ka tiek apzināti visi privātīpašnieki ap ezeriem. Tiekot vētīts, kur vislabāk piekļuves izveidot. Pašvaldība sarunu ceļā centīsies vienoties ar privāto zemju īpašniekiem. Pagasta pārvaldes darbinieki esot jau runājuši ar atsevišķiem privātīpašniekiem, bet pagaidām viņi neesot diez ko atsaucīgi.
Līdzekļus zivju sagādei un ielaišanai ūdenstilpēs administrē Lauku atbalsta dienests (LAD), kas tos izdala caur Zivju fonda projektiem. "Bez Tabu" sazinājās ar LAD, kur norādīja, ka akceptu zivju pavairošanai ūdenstilpēs dod valsts zinātniskais institūts "BIOR". "BIOR" norādīja, ka institūts, lemjot par zivju ielaišanu, neinteresējas, vai ūdenstilpēm ir publiska piekļuve. Institūtā norādīja, ka pašvaldības piesakās projektiem, līdz ar to tām pašām pirms pieteikšanās jābūt drošām, ka ūdenstilpēm var piekļūt ikviens. Pēc "Bez Tabu" iesaistīšanās šīs problēmas šķetināšanā "BIOR" neizslēdz iespēju turpmāk vaicāt par publisko piekļuvju esamību.
Zemāk pievienotajā video "BIOR" komentārs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
