Ogrēnieši: vai tiešām mums no savas kabatas jāmaksā par veciem valsts iestādes grēkiem?
Sešpadsmit dzīvokļu nama iedzīvotāji Ogrē negaidīti saņēmuši pirmos rēķinus no ēkas apsaimniekotāja, kas viņiem piešķirts piespiedu kārtā.
Uz tikšanos ar Bez Tabu ieradušies vairāki nama iedzīvotāji, kurus pārsteidz pēkšņi izrakstītie rēķini. Apsaimniekotājs ik mēnesi pieprasa eiro un trīs centus par katru kvadrātmetru, no tiem puse tiek novirzīta uzkrājumam. SIA "Nekustamā īpašuma pārvalde", kas apsaimnieko ēku, iedzīvotājiem nespēj atbildēt, cik līdzekļu jāsavāc un tieši kādi darbi tiks veikti.
Nams Brīvības ielā 133 ir unikāls, jo tas joprojām nav nodots ekspluatācijā. Pirmie iemītnieki ēkā ievācās jau 90. gadu sākumā, 2002. un 2003. gadā lielākā daļa dzīvokļu paātrināti privatizēti.
Līdz šim ēku apsaimniekojām saviem spēkiem, parādu nebija. Mums tagad "piestāda" mistiskus rēķinus, jaunos apsaimniekotājus neesam vēl redzējuši.
Jauno apsaimniekotāju piemeklējusi Privatizācijas aģentūra, kas izsludinājusi konkursu par aģentūras objektu apsaimniekošanu. Aģentūra no iedzīvotājiem vēlas iegūt pēc iespējas lielāku naudas summu, kas nepieciešama, lai segtu daļējas izmaksas par ēkas nodošanu ekspluatācijā.
Arī aģentūra nevar no maka izvilkt naudu, cik vajag. Aģentūra ir situācijas ķīlnieki, jo ēkā ir īpašnieki, kuriem tur nevajadzētu būt. Esam izsludinājuši iepirkumu par būvdarbiem, kas nepieciešami, lai ēku nodotu ekspluatācijā, taču no iedzīvotājiem nepieciešams līdzmaksājums.
Latvijas nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš norāda, ka aģentūra rīkojas nekorekti. Ēka jānodod ekspluatācijā par līdzekļiem, kas iegūti privatizācijas ceļā. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji, paātrināti privatizējot dzīvokļus, papildus maksāja 20 latus, tad pieprasīt līdzmaksājumu ir pretlikumīgi.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
