Jelgavnieks Āris ikdienā kā dzeramo ūdeni iecienījis izmantot avotu ūdeni. Visbiežāk līdz avotam Āri veda dēls, taču nu par šādiem izbraucieniem uz blakus novadu nākas aizmirst, jo piekļuve iecienītajam avotam ir slēgta.
Kādā dienā pēkšņi ticis pārrakts ceļš, kas ved līdz avotiņam. Redzams, ka šie darbi veikti ar traktortehniku. Ar tās palīdzību uzbērts arī pamatīgs valnis. Tas gan nav vienīgais šķērslis, ar ko nākas saskarties avota apmeklētājiem. Pāris metrus tālāk pārrakta arī taciņa, līdz ar to vecāka gadagājuma apmeklētājiem ceļu līdz avotam pavisam noteikti nav iespējams veikt. Galapunktā redzams, ka ūdens ņemšanas vieta joprojām ir savā vietā, taču tik cienījama vecuma apmeklētājiem kā Āris mājup jādodas bešā.
Šeit kādreiz līdz avotam veda taciņa, tagad tā ir pārrakta. Skaidrs, ka kāds avotā ir ierīkojis cauruli. Lai iekasē naudu, atstāj kastīti, kur iemest naudu, nevis vienkārši aiztaisīt ciet. Šeit vienmēr priekšā jau bija citi avota apmeklētāji, šis bija vienīgais avots tuvākajā apkārtnē.
Ar tukšu kannu avota meklējumos dodamies arī uz Ozolnieku novada domi, taču tur atklāj, ka šis avots iedzīvotājiem, visticamāk, ir zudis.
Madara Ābeltiņa
Ozolnieku novada domes pārstāve
Iemesls, kādēļ avots nav publiski pieejams, ir pavisam vienkāršs. Šī zeme ir privātīpašums, tāpat šai ūdens ieguves vietai nav kultūrvēsturisks statusa, līdz ar to īpašniekam nav jānodrošina publiska piekļuve avotam. Īpašniekam šāda rīcība ar pašvaldību nav jāsaskaņo, jo tas ir viņa īpašums.
Āris norāda, ka Jelgavas apkārtnē šis bijis vienīgais pieejamais avots. Tagad viņš maksāšot par avota ūdens piegādi no attālākiem Latvijas novadiem.
