Par darbā gūtu invaliditāti saņem spļāvienu sejā! Lopkopības uzņēmums Latgalē "uzmet" darbiniekus!
Latgales cūkkopības uzņēmuma SIA "Cirmas bekons" darbiniekiem ilgstoši neizmaksā godīgi nopelnīto naudu. Darbinieki ilgstoši uzklausa tukšus solījumus, kurus realizēt, iespējams, ir neiespējami, jo uzņēmuma kopējās parādsaistības pret strādniekiem, banku, biznesa partneriem ir teju 700 tūkstoši eiro.
Ar Bez Tabu komandu tiekas vairāki Ludzas novada uzņēmuma SIA "Cirmas bekona" lopu kautuves darbinieki, dažs no viņiem uzņēmumā strādā vairāk nekā 10 gadu, viens – teju 20. Visi apgalvo, ka aptuveni 30 darbiniekiem uzņēmums ilgstoši neizmaksā algas.
"Laikā neizmaksāja algas, likme samazinājās, lai gan darba stundas pieauga. Bija brīži, kad jāstrādā pa 16-18 stundām," stāsta Juris, kurš cer sagaidīt godīgi nopelnītos 1400 eiro.
Juris uzņēmumā strādājis teju pusi dzīves – 18 gadus. To laikā sabojājis veselību: tāpat kā daudzi, kļuvis invalīds, ir arodslimība.
Man 60 eiro pabalsts. Ar to var iztikt? Iekrājušies parādi, bez tiem nekā!
"Man 1000 eiro parādā. Tas viss ir oficiāli. Mēs strādājām garas stundas – pa 12 un vairāk. Arī naktīs un slimi strādājām. Solīja, ka visu samaksās, bet nevaram sagaidīt to brīdi. Uz mūsu zvaniem un īsziņām neatbild. Tagad jau vairs tur nestrādāju, bet, kad vairākus mēnešus man un kolēģiem nemaksāja algas, nezināju, kā bērnus pabarot," stāsta Jekaterina.
"Cirmas bekons": Pēc cūku mēra vēlamies atgūties, naudu atdosim
Bez Tabu uzklausītie ļaudis uzņēmumā strādājuši oficiāli, darba samaksu pierāda līgumi. Dažam nav izmaksāti pat līdz teju 2000 eiro. Kā stāsta nu jau bijušie darbinieki, "Cirmas bekona" priekšniecība darbiniekiem neizsniedz dokumentāciju, lai varētu stāties biržā vai meklēt jaunu darbavietu.
Bez Tabu sazinās ar "Cirmas bekona" valdes locekli Oskaru Liepiņu, kurš sākotnēji atsakās stāties kameras priekšā, taču pēcāk piekrīt to darīt. O. Liepiņš stāsta, ka uzņēmums vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Pamatīgs trieciens biznesam esot cūku mēris.
"Cūku mēra dēļ tika likvidētas cūkas. Jau vairāk nekā gadu šeit vairs nav nevienas cūkas. Uzņēmums mēģina restrukturizēties un darīt uz priekšu," par biznesa likstām stāsta O. Liepiņš.
"Cirmas bekons" cerējis pārorientēties uz aitu un tītaru audzēšanu, tomēr ar to arī diez ko nesokas, stāsta Liepiņš.
Milzu parādi
Kopējā parādu summa darbiniekiem, bankai, ir iespaidīga: 699 tūkstošus eiro. 178 tūkstošus eiro ir parādā valstij par nesamaksātajiem nodokļiem.
Par spīti milzu parādiem, "Cirmas bekona" valdes loceklis O. Liepiņš teic, ka uzņēmums nevēlas piedzīvot bankrotu. Tiesā lūgts ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas nozīmē, ka "Cirmas bekona" vadība gatavo jaunu biznesa plānu, kā nostāties uz kājām. Procesa pasākumu plānā ietilpst parādu atmaksas grafika saskaņošana ar kreditoriem, tostarp darbiniekiem. Ja atmaksas grafiku kreditori noraidīs, tādā gadījumā tiks uzsākts maksātnespējas process. O. Liepiņš aplēsis, ka pēc grafika darbinieki nopelnīto naudu varētu saņemt divu gadu laikā.
Latgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) Rēzeknes sektora vadītājs Māris Balters informē, ka "cilvēki saistībā ar "Cirmas bekonu" nāk strīpām, taču mēs nevaram palīdzēt". Tāpat VDI pārstāvis M. Balters uzskata, ka maksātnespējas process ir neizbēgams. Turklāt ir nokavēts termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sagatavošanai un saskaņošanai.
"Šobrīd mēs vairs neko nevaram palīdzēt. Acīmredzot jāgaida maksātnespēja. Personīgi es neticu tam, ka [Oskars] Liepiņš uztaisīs dižu plānu, kā atbrīvoties no parādiem. Darbiniekiem šobrīd ir jāuzmanās, lai nenokavē to brīdi, kad būs maksātnespējas administrators, pie kura vērsties ar prasības pieteikumu," informē VDI pārstāvis M. Balters.
Savulaik, kad cūku mēra dēļ "Cirmas bekonā" bija jāiznīcina tūkstošiem lopu, uzņēmums saņēmis kompensāciju 1,5 miljonu eiro apmērā. Valsts kontroles revidenti secinājuši, ka par tirdzniecības traucējumiem netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai. Tāpat secināts, ka kompensācija tika izmaksāta gan par nokautajiem dzīvniekiem, kuri tika iznīcināti, gan par tiem, kuru gaļa tika realizēta.
Tas ļāvis saimniecībai nodrošināt dubultus ieņēmumus, un šī firma 2014. gadu noslēgusi ar ievērojamu peļņu – vairāk nekā 850 tūkstošus eiro, iepriekšējā finanšu gada rezultātu pārsniedzot gandrīz piecas reizes.
Savukārt par atlikušajiem dzīvniekiem ne Zemkopības ministrija, ne Pārtikas un veterinārais dienests nav spējuši sniegt neapstrīdamus dokumentārus pierādījumus par atbilstīgi veiktu dzīvnieku iznīcināšanu, secinājusi Valsts kontrole.
Foto
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
