Pēc divdesmit gadu kopdzīves civilvīrs cenšas izlikt no mājokļa bijušo partneri

Lāsma stāsta, ka ir ļoti apbēdināta, jo pavisam drīz viņa palikšot bez pajumtes. Bijušais dzīvesbiedrs liekot ne tikai doties prom no dzīvokļa, bet no tā arī izdeklarēties.

Dzīvoklis reģistrēts uz vīrieša vārda un iegādāts abu kopdzīves laikā. Viņš tajā vairs nedzīvojot, esot ieplānojis pārdot. Grib, lai Lāsma dodas prom un abi ar meitu vainojot Lāsmu draudu izteikšanā. Ir arī uzsākta tiesvedība.

Lāsma sūrojas, ka viņai neesot kur iet un neesot cita dzīvokļa. Kopīgajā dzīvoklī esot ieguldījusi naudu. Lāsma strādā un viņai nav maznodrošinātā statusa, tāpēc nevarot pretendēt arī uz pašvaldības dzīvokli.

Lāsma uzskata, ka viņas gadījumā dzīvoklis būtu jāpārdod un naudu jāsadala trīs daļās: viņai, bijušajam dzīvesbiedram un viņa mammai, kura finansējusi dzīvokļa iegādi.

Lāsmas bijušā dzīvesbiedra mamma

Tad, kad dzīvokli pirkām, tad viņa nepiedalījās. Maksājām tikai divatā. Es maksāju divas trešdaļas, un dēls maksāja vienu trešdaļu, vienojās ar savu darba devēju par aizdevumu, kuru pēc tam apmaksāja pakāpeniski. Es tagad nesaprotu, tad es jūtos apdalīta, ka man tikai viena trešdaļa paliek. Es gribētu: cik iedevu, tik atpakaļ. Ja viņa kaut ko ieguldījusi, kaut kādu naudu, ja viņa var pierādīt, tad, protams, to viņai vajadzētu atdot. Mēbeles ir tās pašas, kas iepriekšējā dzīvoklī. Veļas mašīnu es viņiem pirku. Virtuves mēbeles jau dzīvoklī bija. Kas ir viņas, protams, to viņa lai ņem līdzi.

Lāsmas bijušais dzīvesbiedrs no intervijas atteicās, bilstot, ka to, ko Lāsma dzīvoklī ieguldījusi, to viņai atdošot.

Zvērināts advokāts Roberts Eglītis akcentē, ja pāris, kas dzīvo nereģistrētā laulībā, nolemj attiecības pārtraukt, bet nespēj vienoties par mantas sadali, ir sarežģīti panākt kompromisu, bet ne neiespējami. Lai attiecību izjukšanas gadījumā nerastos strīds par mantu, ir risinājumi, kādus pāri var izmantot jau laikus, konsultējoties ar juristu, vēl pirms strīdu un domstarpību sākšanās.