Pēc divdesmit gadu kopdzīves civilvīrs cenšas izlikt no mājokļa bijušo partneri

es savai bābai,ejot prom,visu atstāju,kaut viņa neko nebija ielikusi,man tagad iet labi,nenožēloju.

Pati vien vainīga, ka tāda situācija
Būtu laicīgi domājusi kas notiks kad uzzinās kad krāp viņu.
Visi sen jau apkārt novada to zināja izņemot pašu vīrieti uzzināja un atveras acis, tagad nav ko žēloties pa internetu
Putru jau vien ir ievārijusi ja jau vairāku gadu garumā krāpa

Nodzīvojām civillaulībā 10 gadus.Kopā nopirkām dzīvokli.Kad gāju projām,tad aizgāju ar to kas mugurā un somā rokā.

Vai tiešām pat TV mēdijiem nav izpratne par atšķirību, kas juridiski ir civilvīrs un dzīvesbiedrs (piegulētājs)? Civilvīrs ir persona, ar kuru reģistrēta laulība dzimtsarakstu nodaļā... Pārējie ir piegulētāji! Vai nu tas patīk, vai nepatīk!

Ir lasīti neskaitāmi raksti, par savu attiecību sakarošanu, juridiski uzskaitīti visi plusi un mīnusi. Vai tiešām ir tik MODERNNI dzīvot nereģistrētās attiecībās un pēc tam brēgt ēterā, ka paliek ar pliku pakaļu, jo, piemēram, nepieradisi, ka divdesmit gadu garumā esi apmazgajusi, aprupejusi, ēst gatavojusi utt. ieguldījusi savus finansiālos lidzeklus ģimenes pusdienu galdā.. Jo tiesai interesē tikai tos, ko vari pierādīt, bet mazie ikdienas tēriņi - varbūt pat ģimene gadiem ēdusi un ģērbušies no sievietes algas,tas nav pierādāms un nevienu tas neintereses..
Es esmu precēta, lai gan apkārtējie centās atrunāt, priekš kam vajag, ja vīram alimentu parādi par jaunības stulbumā tā laika sievietes bērnam iedoto savu uzvārdu, tātad adopticu, dēļ likuma atņems pēdējo, kas vēl man pieder, vai man papīrus vajagot smērēt... BET, pastāv arī notārs, kur pirms laulības var sagatavot dokumentus par mantas šķirtību... UN noslēgtā laulība izrādījās pareizā izvēle, jo kad vīrs nonāca reaminacijā, es kā sieva varēju ietekmēt viņa izveseļošanos, lai viņš nenonāktu aprūpes iestādē, tāpat ir daudzas citas lietas, kas attiecas uz mūsu kopējo bērnu.Varu tikai teikt SAKĀRTOJIET attiecības, jo visi sākumi ir skaisti un rožaini,bet beigās ir kā ar caureju uznāk un pāriet.. Veiksmi.

Latvijā ir ļoti daudz pāru, kuri dzīvo neregistrētā laulībā. Ja cilveki dzīvo 20 un vairak gadus kopā un ir kopīgi bērni, tad kādēļ nereģistrēt laulību ?!!! Mūžīgā atruna , ka nekas no ta jau nemainās.Protams , ka nemainās, ja cilvēki viens otru atraduši un viss ir kārtībā.Bet jautājums, tad kādēļ nereģistrē laulību ? Tatad nav viss kartībā un ir šaubas.Bet tad nevajag iegādāties kopīgus īpašumus, mantas utt. Lūk pie kā noved nereģistrēta ;laulība un nesakārtotas mantiskās attiecības.Tas pats attiecas arī uz laulībā esosiem pāriem. Ir taču variants noslēgt laulību līgumu par mantas šķirtību ,kurā, tad arī atrunā, kas kuram pieder un cik.IUn nebūs jāplēšas par mantu.

Atkal pālī

bet tak skaidri ir minēts, viņa māte pa lielam nopirka dzīvokli- tagad nabadzīte raud ka nav kur dzīvot...

Biju nonākusi ļoti līdzīgā situācijā, novēlu pacietību un izturību!

Pati vainīga...ļāvi sevi izmantot, nu kad esi apnikusi met laukā kā vecu zeķi...nu un vīrietis ir cūka...zb tādus večus āžus...sievietei nepadoties, izturību un atrast risinājumu...un 20 gadu laikā arī viņa ir ieguldījusi naudu, tai dzīvoklī, tā ka vīrieša uzskats, ka viss pieder viņam ir galīgi garām...nekaunības robežu nav....sabiedriskai fui...