"Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!" Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo

Mans Krusttēvs atradās šajā pansionātā" Dzintara melodija", tā ir patiesība par tur notiekošo. Viņa sieva gāja katru dienu apciemot un redzēja daudz ko tādu, ko rets apmeklētājs neredz. Atklāta ņirgāšanās un cinisms. Tieši tajā laikā raidījums" Aizliegtais paņēmiens" veselos trīs raidījumos bija pacēlis jautājumu par pansionāti emisiju, es uzrakstīju viņiem. Rezultāta- nekāda, pat neatbildēja. Tur visas šīs cilvēku ciešanas un pazemošana turpinās. Tādā valstī dzīvojam.

Skumji,ka tā..tāda nu ir valdības politika, jo Viņķeles kundzes skatījumā pensionāri taču strādājuši citā valstī un ko vispār var prasīt. Un kas nekait Labklăjības ministrei, sēž divos darbos un atbildība nekāda. Pagozēties nav liela māka.

Sviests. Štuka mēnesī vienam vecam cilvēkam?!!! Nu nav tik lielas tās izmaksas. Un arī aprūpētāji ir dažādi. Nu aptaisījās cilvēciņš, lai paguļ vien, tāpat pēc stundas arkal aptaisīsies. Nav jēgas iespringt, tāpat pie algas nepieliks. Cita lieta iedot aploksni, nezinās, kā izdabāt. Bet blakus cilvēciņš varēs gulēt apkakājies visu dienu. Es nerunāju par visiem aprūpētājiem, bet viena daļa tā praktizē un diemžēl tā ir realitāte mūsu pansionātos. Neskatoties uz to dārgos,vai nē? Kontroles ne kādas. Šķiro cilvēkus. Skandināvijā vispār nav jāmaksā par pansionātu. Visu sedz valsts. Pensiju vari tērēt pēc saviem ieskatiem un apčubināts esi no visām malām. Tāda lūk ir šīs valsts pateicība cilvēkiem, kuri mūža garumā ir cēluši Latvijas labklājību un maksājuši nodokļus. Uzsveru nodokļus Latvijai, nevis citai valstij. P. S. Vajag maksāt darbiniekiem pieņemamas algas, lai nevajadzētu ņemt aploksnes un nebūs jāšķiro cilvēki.

Es saskāros ar to, kā darbinieki cenšas atņemt tās nelielās naudas summas, ko tiem izdod uz rokām. Tā ir kā sērga. Viņi ierauga to naudu un gatavi pēdējo kapeiku atņemt. To piedzīvoju trīsreiz dažādos pansionātos un vienā lauku pašvaldībā, kur pat uzjautrinājas par to amatpersonas. Viņus neviens nesoda,bet slimiem cilvēkiem nav nekādu tiesību.

Tas, kas notiek pansionātos jau līdz pandemijai ir ārpus jebkuras kritikas. Mans brāļi pēc paralīzes bija citā pansionātā, bet pat attieksme pret mani no darbinieku puses bija neiedomājama. Beigās mans brālis tika turēts badā kā sodot un fiziski sists, jo viņš par to pretojās. Šī pansionātā vadība beigās izrādās nodarbojās ar vecīšu īpašumu piesavināšanu lielos apmēros.

Nelieciet vecākus pansionātā ,par to naudiņu ko maksājat pansionātam ,savam sirdsmieram -noalgojiet kopēju jūsu mājās ,redzēsiet tas būs 1000 reižu pareizāk. .. .nekad nelieciet vecākus tādās iestādēs-nekad.....

Auces pansionātā notiek viss tas pats,es biju spiesta izņemt no pansionāta,māti,citādi arī viņa bez dzeršanas un apkopšanas,tur būtu aizgājusi citā saulē.

Man ļoti žēl, ka tā var notikt pie mums-Latvijā, pazinu personīgi Annu Linkevicu, visu savu mūžu nostrādājusi veselības aprūpē,kā fizioterapeite, palīdzot slimniekiem pēc dažādām traumām atgūt veselību, un tieši viņai mūža nogalē bija jāpiedzīvo kaut kas tāds, prātam neaptverams... žēl, ļoti žēl...

Vecums ir un pienāks visiem. Problēma ir tā mi , ka aprūpes namos nepietiek aprūpētāju, jo cilvēkam kas aprūpe Demenses skarto, vēl ir pielikti desmitiem pienākumu, kaa uzkopšana, trauku mazgāšana, ēdiena sadale, gultu klāšana, dezinfekcija, zāļu sadale un ttp. Pansionāta vadība neredzot situāciju, samazina aprūpētāju skaitu, lai ieekonomētunlidzeklus, un nevienu neinteresē, ka darbinieks tiek.gala ar darbiem. Tāpēc arī izgulēti papēži un tā tālāk. Vecīši sapickati ar miega zālēm, lai gul, jo fiziski nav iespējas visiem pievērst uzmanību, jo arī aprūpētājs ir tikai cilvēks. Sistēmas kļūda. Šajā valstī cilvēks ir nulles vērts.
Esot ciemos ārzemēs, redzēju aprūpes namā darbinieki izklaidēja pansionarus , cirtoja matus, krāsoja lūpas, pucēja, veda pastaigās, jo ar uzkopšanu un pārējām. Sadzīves lietām darbojas citi darbinieki. Kartrs veica savu pienākumu, par kuru arī palika atbildīgs.
Šeit savukārt aprūpetajas joņo klaigaadamas, raustidamas viena otru, īsti neapzinadamas savus pienākumus, jo jādara viss..

Citas valstis Eiropā ja eji uz pansionātu savu īpašumu atdod valstij un mantinieki paliek bez mantas un uz vienu vecu cilvēku ir trīs darbinieki mums uz 15 viens un alga ir cilvēka cienigai dzīvei un darba stundas citas jo tas ir psiholoģiski fizisks darbs mums vis savādāk