"Uzticējos un uztvēru kā ģimenes locekli!" Ilggadēju dzīvokļa apkopēju pieķer vērienīgā zagšanā, summa pārsteidz
Pēc tam, kad rīdzinieks Felikss sāka saprast, ka no viņa dzīvokļa pazudusi daļa skaidras naudas uzkrājumu, miteklī viņš izvietoja novērošanas kameru. Ar tās palīdzību pieķēra zādzībā mājkalponi, kuru nodarbināja 12 gadus un kura šķita uzticama. Apzagtais vīrietis šokēts, ka ko tādu varēja pastrādāt cilvēks, kuru uzskatījis jau kā ģimenes locekli. Pārrunās ar darbinieci viņa vēlāk atzinusies ļoti iespaidīgas naudas summas zādzībā vairākās zagšanas epizodēs.
Savu nu jau bijušo dzīvokļa apkopēju rīdzinieks Felikss raksturo kā ļoti labu sava darba veicēju, profesionāli, kura, nostrādājusi pie viņa jau 12 gadus, uztverta kā ģimenes locekle.
Es viņai dāvināju dāvanas svētkos. Es viņu uztvēru kā ģimenes locekli. Viņa bija nodarbināta oficiāli, saņēma oficiālu algu. Kad policijā pastāstīju, cik viņai maksāju, policijas darbinieki teica, ka arī gribētu strādāt pie manis trīs ar pusi dienas mēnesī par tādu naudu.
Felikss piemin policiju, jo uzticības stāstam ir sliktas beigas. Stāsta beigu sākums datējams ar aptuveni gadu senu pagātni, kad, kā stāsta Felikss pamanīja, ka dzīvoklī daudzviet atliktā skaidrā nauda izčab.
Šogad sāku to fiksēt. Jutos reāli nodots, ka mani kāds apzog. Kāds no tuviem cilvēkiem. Kurš? Nezināju, bet dzīvoklī mēdz būt vairāki cilvēki, kuri strādā pie manis. Pakonsultējos ar juristu, kurš teica, ka nepieciešami pierādījumi. Tāpēc nolēmu izvietot kameras. Aizbraucu uz Maskavu, attālināti skatījos kamerās un redzēju, ka [apkopēja] manā kabinetā veic "šmonu", runājot žargonā. Reāli pārmeklēja māju. Skatījās zem mēbelēm, atvilknēs, dokumentos, bet naudu nepaņēma. Tātad tas nav pierādījums zagšanai.
Uzticībai gals. Kā atgūt naudu?
Kādā dienā Felikss atstāja konkrētā vietā noteiktu naudas summu un, atvadoties no tobrīd dzīvoklī esošās apkopējas, sacīja, ka dodas uz citu pilsētu. Patiesībā viņš devās netālu un tiešsaistē vēroja dzīvoklī notiekošo, atrodoties netālu no dzīvesvietas. Šoreiz kamera fiksēja apkopējas grēku – zādzību. Iemūžināts, kā viņa paņem rokās naudas banknotes, atskaita daļu un paslēpj tās aiz biksēm. To redzot, Felikss ar draugu, ieslēdzot telefona kameru, pārradās dzīvoklī un uzsāka pārrunas ar mājkalpotāju. Sākotnēji viņa liedzās, ka zagusi naudu, tomēr vēlāk atzinās. Felikss pieprasīja darbiniecei uz lapas uzrakstīt zagšanas epizodes un nozagtās naudas summas. Uz lapas apkopēja uzrakstīja vairākas epizodes par kopā nozagtiem aptuveni 28,9 tūkstošiem eiro.
Ilgstoši iztaujāta, kā nauda tērēta, sākotnēji apkopēja sacīja, ka naudu noēdusi. Felikss gan neticēja šādam naudas izlietojumam, pēcāk darbiniece stāstīja arī par citiem tēriņiem. Felikss apkopējai piedāvāja kompromisu: bija ar mieru nevērsties policijā, ja viņa atdos naudu pa daļām līdz nākamā gada vasarai. Tam apkopēja piekrita. Uz vietas tika sastādīts atzīšanās par zagšanu un vienošanās par naudas atdošanu dokuments, kurā cita starpā darbiniece ar parakstu apliecināja, ka atzinusies grēkā un piekrīt naudas atdošanai, neviena fiziski vai kā citādi neietekmēta. Felikss atzīšanos, pārējās pārrunas ar darbinieci un dokumenta sastādīšanu fiksējis vienā nepārtrauktā video, lai tas kalpotu kā apliecinājums, ka apkopēja nav ietekmēta un ka neviens necenšas izspiest no viņas naudu.
Tāpat noruna paredzēja, ka, ja apkopēja nepildīs pašas parakstīto vienošanos, Felikss ir tiesīgs vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, ziņojot par zagšanu. Lai savāktu nepieciešamo summu un atdotu naudu, apkopēja sarunā pauda apņemšanos pārdot nekustamo īpašumu un aizņemties daļu summas no mātes.
Draud nepatikšanas
Vēlāk gan apkopēja atkāpās no vienošanās. Līdz ar to Felikss ar pierādījumiem vērsās Valsts policijā (VP), kas uzsākusi kriminālprocesu.
Par šo gadījumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Brasas iecirknī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175. panta ceturtās daļas, proti, par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā. Tāpat cietušais iesniedzis pierādījumus, kuri izmeklēšanā tiek ņemti vērā.
Pret Feliksu arī vēlāk uzsāka resorisko pārbaudi, jo bijusī darbiniece sūdzējās likumsargiem par naudas izspiešanu, bet policija, ņemot vērā Feliksa pierādījumus, atteica uzsākt kriminālpocesu par naudas izspiešanu.
No sievietes tika saņemts iesniegums par iespējamu naudas izspiešanu, kur, ņemot vērā iepriekš minētā kriminālprocesa pierādījumus, tika pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu. Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir sākuma stadijā, šobrīd plašāku informāciju nevaram sniegt.
Par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā, notiesājoša sprieduma gadījumā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
