"Gaļas mašīnā ierāva roku!" Smags negadījums ražotnē Jelgavas pusē; māte šokā par radinieka firmu
Bez Tabu skatītāja Kristīne ar sabiedrisko transportu mēro garo ceļu no Jelgavas uz tautā dēvēto Gaiļezera slimnīcu Rīgā. Ārstniecības iestādes palātā nu ievietots viens no trim bērniem – aptuveni 25 gadus vecais dēls, kurš darba vietā teju zaudējis roku.
Māte atklāj, ka dēls Artjoms aptuveni trīs gadus dzīvojot un paralēli arī strādājot Kristīnes brālēnam piederošajā īpašumā Jelgavas novadā, kur atrodas arī dzīvnieku barības ražotne. Māte arī uzsver, ka dēlam nebūt nebija jābūt pie liktenīgās iekārtas, turklāt Artjoms tiekot nodarbināts neoficiāli.
Kristīne piemetina, ka Artjoms slimnīcā esot nogādāts trīsarpus promiļu alkohola reibumā. Māte ir vairāk nekā pārliecināta, ka radiniekam piederošajā uzņēmumā netiekot ievērota darba drošība.
Bez Tabu dodas uz ražotni Jelgavas novadā, lai uzrunātu kādu no tur strādājošajiem un tiktos ar uzņēmuma saimniekiem.
"Es tā kā ciemos. Ja vajag, tad izpalīdzu, tā," saka viens no sastaptajiem cilvēkiem pie nožogotās teritorijas.
Nu, notika nelaime. Idiots. Sadzēries. Galvenais, ka viņam tur nevajadzēja būt. Piedzēries. Es palīdzēšu. Mēs bijām pie viņa slimnīcā. Artjoms. Viņš taču viņa radinieks, ja. Mammas brāļa tur kaut kāds. Un es saku, ka foršs puika, nu, nedaudz jau ir tāds, ja. Mamma izdzina no mājas pirms trīs, četriem gadiem. Viņš tad pie mums, nu, palaidām tādā istabiņā, lai dzīvo. Nu, labi, ka tā. Tik šis pirksts, šis ir traumēts, visa roka, viss kustās, viss jūtas. Mums te sastāstīja, ka līdz pusei roka samalta, jo tās asinis, neko redzēt nevarēja.
Saimniece zvērē pie visiem svētajiem, ka vairāku desmitu gadu pieredzējušajā kompānijā šī esot pirmā šāda situācija.
Bez Tabu sazinās ar Valsts darba inspekciju, kur uzzina, ka par konkrēto gadījumu jau ierosināta izmeklēšana.
Darba devējs šādos gadījumos riskējot ar potenciālajiem naudas sodiem un citiem ierobežojumiem tālākajai uzņēmējdarbībai.
Valsts darba inspekcija aicina citus tomēr informēt par nodarbinātību, kas nav noformēta atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Eh, lielā steigā to biju darījis. Un bīdīju, bīdīju gaļu tur iekšā, un tā arī iesūca to roku iekšā. Labi, ka darba kolēģis paspēja tajā momentā izslēgt togaļas mašīnu, dabūt to roku ārā un izsaukt "ātros". Jā, biju riibuma. Tur tie sūdi, ka pats vainīgs arī biju, ja.
Artjoms apglavo, ka darba līguma diemžēl neesot bijis. "Es tā kā radinieks vienkārši tur biju dzīvojis. Man bija tika pirkta pārtika, un tā kā vienkārši saimnieciskajos darbos bija palīdzējis, zāli pļaut, šo to, grābt lapas utt. Un pa starpu arī ražotnē. Bet, nu, sanāca tā kā sanāca."
Ņemsim atpakaļ. Kur viņam dzīvot? Uz ielas? Tai kazai viņš nav vajadzīgs. Piedodiet, ka es tā pasaku, jo es te esmu saimniece 30 gadu galu galā, ja. Es varu atļauties tā pateikt. Tai taču viņš vispār nav vajadzīgs. Viņš šeit dzīvos un pieņemsim oficiāli. Un strādās. Fasēt viņš var, visu zālīti pļaut varēs, visu darīt varēs.
Tikmēr māte jau vērsusies vairākās instancēs un iestādēs, pieprasot veikt izmeklēšanu un pārbaudes konkrētajā uzņēmumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
