Baiba Dundure kopā ar mammu piedalās boulinga sacensībās: "Es droši vien smietos, neticētu, ka tā var notikt…"
Tomēr nu jau trīs gadus abas ir boulinga turnīra komandas dalībnieces un ik mēnesi piedalās sacensībās. Bet sākums šai kaislībai, protams, bijusi nejaušība.
Marika Dundure, boulinga komandas rašanās idejas autore, Baibas mamma: "Tas sākās, iepriekš neplānoti. Atbrauca ciemos jaunieši, un es ierosināju aizbraukt uzspēlēt boulingu. Atbraucām, uzspēlējām, mums arī tīri labi veicās. Un tur boulinga centrā uzzinājām, ka tiek rīkoti turnīri, kuros var piedalīties tādi neprofesionāļi kā mēs. Tad mēs riskējām."
Baiba papildina, stāstot, ka, mammas pierunāta, braukusi līdzi, lai atbalstītu mammu. Iesākumā katrās sacīkstēs palikušas pēdējā vietā, līdz Baibai kļuvis pavisam kauns: "Es pēc kārtējā zaudējuma mammai teicu, ka, ja vēl reizi zaudēsim, tad viss – mēs vairs nebrauksim. Man bija kauns. Nākamajās sacensībās mēs palikām priekšpēdējā vietā, un mammai tas bija ierocis, sakot, ka brauksim uz nākamajām sacensībām. Man nācās piekrist, sakot, ka brauksim, brauksim."
Pēc tam notika pavērsiens un nu neatņemamā Lieldienu sastāvdaļa, olu ripināšana pārdzimusi citā kvalitātē, kas mammai ar meitu nesusi vairāk nekā desmit kausu, turklāt cīnoties ar vērā ņemamiem pretiniekiem. Jo sacensībās piedalās arī profesionāļi, komandas, kas nopietni trenējas un ir boulinga klubu biedri. Ir pretinieki, kam savs ekipējums, formas, savas boulinga bumbas, savi apavi. Mamma ar meitu, īrētās kurpēs un ar zāles bumbām, reizēm izgriež pogas profiņiem. Tas tāpēc, ka viņās ir azarts un, protams, mammas un meitas spēks ar no svara. Baiba kā īpašu ieguvumu uzsver abu kopā būšanu.
Baiba: "Es vismaz reizi mēnesī satiekos ar savu mammu. Iepriekš man tas neizdevās. Mēs kopā pavadām laiku, divas vai trīs stundas. Tas ir mans laiks ar mammu, mammas un meitas laiks. Savukārt turnīrs stimulē pacensties vairāk nekā tad, ja ietu paspēlēt darba dienas vakarā."
Mamma un meita atzīst, ka boulinga spēles laikā ir mierīgas un strīdu par to, ka vienai vai otrai spēle nevedas un ķegļi nekrīt, nav. Komandas nosaukums "Odziņas" izvēlēts apzināti, jo gribējies pārējo vidū izcelties. Sākumā pēc pirmajām sacensībām bijusi gan slapja mugura, gan muskuļi sāpējuši. Tagad abas tiktāl izaugušas, ka zina visas bumbu ripināšanas nianses un knifus.
Atklāj Baiba: "Jābūt precīzam metienam. Tam nav jābūt stipram. Galvenais, lai trāpa īstajā vietā, tad pārējie ķegļi viens otru nogāž."
Mamma Marika papildina: "Svarīgi, lai pirksti jūtas ērti, lai nav par šauru, lai metiena brīdī izslīd bumba ārā no rokām. Un bumbas smagumam arī milzu nozīme, lai bumba vienmērīgi aizietu uz mērķi."
Jautātas, kura no abām ir labāka, mamma vai meita, Baiba nedomājot atbild: "Mamma! Viņai sanāk." Un, kamēr Baiba to saka, mamma ar vienu bumbas vēzienu nogāž visus ķegļus.
Viens gan pēc sarunas ar Mariku un Baibu ir skaidrs, uz olu ripināšanas sacensībām viņas labāk neaicināt… Viņu pieredze boulinga zālē varētu nebūt pa kaulam parastajam olu ripinātājam.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
