"Šis ceļš ir īsts roku darbs." Aktieris Kristaps Rasims bedres dēļ palicis bez riepas
Aktieris Kristaps Rasims regulāri mēro šosejas P4 ceļa posmu Rīga-Ropaži, lietainajā 17. aprīļa dienā viņam nepaveicās, iebraucis bedrē, kā rezultātā pārsista automašīnas riepa. Šosejas malā to nomainījis, bet rūgtums palicis, jo Ropažu iedzīvotāji un pašvaldība 2017. gada izskaņā vairākās institūcijās iesniedza 4000 parakstu, lūdzot nekavējoties bīstamo ceļa posmu savest kārtībā.
"Laikam izdomāja, ka vispār neko nedarīs," Kristaps Rasims ironizē, ka atbildīgās iestādes burtiski uztvērušas Ropažu novada iedzīvotāju pagājušā gada nogalē uzsākto akciju "Stop ielāpiem". Tika savākti četri tūkstoši iedzīvotāju parakstu ar prasību nekavējoties uzsākt ceļa remontdarbus, un iesniegti sešās institūcijās, tostarp Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.
"Tas ceļš ir īsts roku darbs, divdesmit gadu garumā ielāps pie ielāpa, daudzi man saka, kāpēc brauci peļķē, bet viss tas ceļš ir viena liela peļķe. Es domāju, ka kaut kas ir jādara, jākustina uz priekšu, vismaz kaut kāda maza cerība, ka kaut kas mainīsies, es esmu optimists!"
Latvijas valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kains skaidro, ka šogad remontdarbus paredzēts veikt 152 objektos. Uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem. 2018. gada finansējums ceļu remontdarbiem un uzturēšanai ir 307 miljoni eiro, 183 miljoni no valsts budžeta, 124 miljoni Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums.
Jau 20 gadus Latvijas Valsts ceļi strādā ar nepietiekamu finansējumu, tāpēc tiek gatavoti trīs gadu remontdarbu plāni, prioritāri tiek vērtēts ceļa stāvoklis un satiksmes intensitāte. Ar plānoto remontdarbu karti var iepazīties Latvijas Valsts ceļu mājaslapā, kur norādīts arī diennakts informācijas centra tālrunis (+371 8000 5555), kam ziņot par bedrēm.
"Mēs sadarbojamies arī ar pašvaldībām, bet iedzīvotāju vēstules nevar būt mūsu pamatkritērijs, mums kā profesionāļiem jāizvērtē kopējā aina, no vēstuļu daudzuma naudas masa autoceļiem nepalielinās."
Ceļu satiksmes likums norāda, ka bedres uz ceļa nedrīkst būt un vainīgajam būtu jāsedz automašīnas remonta izdevumi. Autovadītājs var vērsties pret ceļu uzturētāju vai īpašnieku tiesā, pieprasīt kompensēt zaudējumus. Tādā gadījumā notikuma vietai jābūt fiksētai ceļu policijas protokolā, bet jārēķinās ar to, ka tas var būt ļoti ilgs un smagnējs process.
Piemēram, apdrošināšanas sabiedrība BTA šogad saņēmusi apmēram 75 pieteikumus, kas saistīti ar negadījumu, ko izraisījusi iebraukšana bedrē. Sliktie ceļi pat savā ziņā devuši jaunas iespējas apdrošināšanas kompānijām, pieejama atsevišķa KASKO bedres polise, kas domāta, lai autovadītāju pasargātu no izdevumiem, kas radušies, sabojājot transportlīdzekļa riepu vai disku pēc iebraukšanas bedrē, bet, no otras puses, rada papildu izdevumus visa gada garumā, jo arī par to jāmaksā.
Satiksmes ministrijas komentārs ir īss – "Valsts autoceļu remontdarbu deficīts uz 2018. gadu autoceļiem novirzītā nepietiekamā finansējuma dēļ šobrīd veido piecus miljardus eiro."
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
