"Bez Tabu" pēta – vai reģionālie autobusi aprīkoti ar drošības jostām un cik naski tās izmanto pasažieri
Latviju pāršalcot skumjai ziņai par kārtējo traģisko autoavāriju uz Latvijas ceļiem, kur Mārupes novadā bojā gājis vieglās automašīnas vadītājs un pasažieris, bet savainojumus guvuši 17 autobusa pasažieri, zem lupas tiek likts jautājums par drošības jostu izmantošanu sabiedriskajā transportlīdzeklī. "Bez Tabu" pēta – vai reģionālie autobusi aprīkoti ar drošības jostām un kā iedzīvotājiem sokas ar to pielietošanu.
"Tajā autobusā, kur es braucu, tur neviens nesprādzējas," mums atbild starppilsētu autobusu pieturvietā uzrunātā Ieva. Un tādas atbildes izskan pārsvarā. Kāds sakautrējas un atzīst – nelāgais nepiesprādzēšanās ieradums būtu jāizskauž, bet vēl kāds tikai ironiski pasmīn.
"Esmu celtnieks – kam man drošības jostu? Drošības jostu uz jumta vajag, ne jau autobusā."
Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks gan Ivaram nepiekrīt, skaidrojot, ka nepiesprādzējies pasažieris autobusā apdraud ne tikai sevi, bet arī citus līdzbraucējus. Viņš atgādina, ka reģionālajais transports pārvietojas ar ievērojami lielāku ātrumu nekā pilsētas autobuss. Notiekot avārijas situācijai, nepiesprādzējies pasažieris "lido" pa salonu, var atsisties pret soliem, stieņiem, logiem un citām lietām, savainojot pats sevi, kā arī uzkrist citiem pasažieriem, kuri gūs traumas pat tad, ja paši piesprādzējušies.
Tomēr daži pieturvietās uzrunātie gan taisnojas – ne visos reģionālajos transportlīdzekļos drošības jostas esot pieejamas. Par to nolemjam pārliecināties arī paši. Kāpjam iekšā autobusā, kas dodas Valmieras virzienā, un pamanām, ka šeit par drošību padomāts – jostas ierīkotas katrā sēdvietā. Turklāt visi logi izrotāti ar aicinājumu tās likt lietā. Jāsaka gan, ka saskaitām tikai divus pasažierus, kas paklausījuši. Pārsēžamies citā autobusā un te mūs pārsteigums sagaida jau pie pašām durvīm – autobusa vadītāja spēkratu vada bez drošības jostas. Ne visai daudzsološs arī turpinājums. Ieņemam vietas autobusa aizmugurē un pēc ilgiem meklējumiem secinām, ka divās no sēdvietām kaut kā trūkst – vieta, kur piesprādzēt jostu ir, bet pašas jostas nav.
Pieturvietās piestājušie autobusu vadītāji atzīst – sekot līdzi, ka pasažieri drošības jostas patiešām izmanto, esot teju neiespējami.
"Pašam ir jādomā par drošību. Es esmu piesprādzējies, es domāju."
Cits vadītājs gan atzīstas, ka cenšoties uzraudzīt, lai jostas tiktu liktas lietā, taču saspringtajā galvaspilsētas satiksmē neesot vaļas uzraudzīt salonā notiekošo. Autotransporta direkcijā vadītājiem piekrīt, uzsverot, ka, ja vien transportlīdzeklis rūpnieciski ir aprīkots ar drošības jostām, tās izmantot ir paša pasažiera pienākums. Transportlīdzekļa vadītāja uzdevums esot droši stūrēt spēkratu no punkta A uz punktu B.
Jau šobrīd septiņos Latvijas autobusu maršruta tīkla daļās ar pārvadātājiem slēgti ilgtermiņa līgumi, kas nozīmē – autobusiem obligāti jābūt aprīkotiem ar drošības jostām, bet vēl septiņās daļās līgums tiks slēgts un jaunākās paaudzes autobusi parādīsies tuvāko divu gadu laikā. Skaidrības pagaidām gan nav ar Cēsu, Siguldas un Limbažu maršruta daļām, jo iepirkums vēl neesot izsludināts. Tas gan nenozīmējot, ka šajos reģionos kursējošie autobusi nav aprīkoti ar drošības jostām. Tomēr pēc ilgtermiņa līguma slēgšanas tā būšot obligāta prasība, kas bez izņēmuma jāizpilda. Autotransporta direkcijā aicina pārvadātājus būt radošiem un atgādināt pasažieriem par nepieciešamību piesprādzēties, piemēram, ar regulāru audioierakstu skaļrunī vai paziņojumu televizora ekrānā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
