Eksperti par traģiskajām avārijām: Ja cilvēki toreiz būtu piesprādzējušies, viņi izdzīvotu

"Savā praktiskajā darba pieredzē ir bijis arī smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistītie arī aizmugurē sēdošie. Ceļu satiksmes negadījuma dēļ transportlīdzeklis avarēja uz jumta, iespējams, vēl bija kūleņošana. Un šie te cilvēki aizmugurē diemžēl nebija piesprādzējušies, un šīs te gūtās traumas bija letālas," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona 8. daļas komandieris Ingars Avens.

Šī avārija un redzētais notikuma vietā ļoti spilgti palicis ugunsdzēsēja glābēja atmiņā. Bojāgājušos pasažierus izmētāja pa automašīnas salonu gluži kā drēbes veļasmašīnas centrifūgā.

"Pirmkārt, vadītājs, kad viņš apsēžas transportlīdzeklī, viņam ir jāuzliek josta un jāpārliecinās, vai pārējie pasažieri arī piesprādzējās, bet tas nekādā ziņā nenoņem no pasažieriem, ka viņiem arī pašiem ir jādomā par sevi un arī jāpiesprādzējas – tai skaitā aizmugurē," kolektīvo atbildību automašīnā uzsver Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

Policijā "Bez Tabu" akcentē, ka jostu lietošana un bērnu sēdeklīšu sprādzēšana ir viena no piecām galvenajām prioritātēm. Statistika gan liecina par būtisku situācijas uzlabošanos. Ja 2015. gadā reģistrēts 1251 pārkāpums par pasažieru nepiesprādzēšanos, tad jau šā gada pirmajos astoņos mēnešos par to sastādīti 207 protokoli. Tomēr atslābt nedrīkst.

"Vēl viena avārija, kura bija ar reģistratoru nobildēta, arī pagājušajā gadā, kur gāja bojā jaunieši, tur bija pat tik tālu, ka jostas bija aizliktas aiz sēdekļa, aizmugurē," atminas Locs.

"No profesionālā viedokļa es esmu pietiekoši daudz redzējis, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas aizmugurē nepiesprādzējas. Un jāsaka tā, ka daudz bēdīgāk ir skatīties uz tiem, kas sēdēja viņiem priekšā. Jo – neviens sēdeklis nav īsti spējīgs izturēt šo aizmugures triecienu," izceļ satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Lai cik moderns un aprīkots būtu automobilis, ja sadursmes brīdī aizmugurē sēdošais nebūs piesprādzējies – vadītāja un blakus pasažiera virzienā lidos vairāku tonnu smags gaļas blāķis. Fizika nemelo.

"Ja ātrumi ir lielāki, it sevišķi – ārpus pilsētas, tātad – automobilis bieži apgāžas. Tad būtībā no spranda salaušanas vienīgā lieta, kas mūs var pasargāt, ir drošības josta. Mums var nostrādāt gan drošības spilvens, gan nostrādāt sānu drošības spilvens, tur var būt super aprīkojums, bet, ja automobilis gāžas, no augšas jau mūs nekas nesargā, tajā brīdī ir jābūt šīm te drošības jostām, lai mēs, galu galā, paliktu dzīvi," turpina Irbītis.

Visu par sprādzēšanos automašīnā iespējams izlasīt CSDD kampaņas mājas lapā "varuariaizmugure.lv".