"Bez Tabu" uzklausīja Smiltenes novada zemnieku saimniecības "Puriņi" īpašniekus. "Puriņu" saimnieku priekšteči kopā ar kaimiņiem jau ļoti sen izbraukāja ar pajūgiem, vēlāk turpat arī izbūvēja ceļu līdz lielākam ceļam aptuveni kilometra attālumā. No laika gala ceļš bijis servitūts, zemes īpašumu sastāvdaļa, kas noderēja tikai un vienīgi, lai nokļūtu apkaimes īpašumos; iedzīvotāji vienmēr paši par ceļu spējuši parūpēties, palīdzību pašvaldībai neprasot, sacīja "Puriņu" saimnieki.
"Tā ir daļa mūsu zemes. Nesam rakstījuši iesniegumu, lai šo ceļu pārņem pašvaldība. Paši esam rakuši, tīrījuši grāvjus, likuši caurtekas," uzsvēra "Puriņu" saimnieks Guntars, kurš sacīto pierādīja, uzrādot iepriekšējā gadsimta 90. gados izdoto "Puriņu" zemesgrāmatu. Dokumentā šis ceļš skaidri iezīmēts kā privātīpašuma daļa, servitūts uz īpašumiem. Zemesgrāmatā nekur nefigurē, ka tas ir pašvaldības ceļš, ka pašvaldībai uz to ir kādas īpašumtiesības.
Pirms vairākiem gadiem uz ceļa savu kārtību uzspieda pašvaldība, sacīja sašutuši iedzīvotāji. Vietvara nosauca ceļu par pašvaldības inženierbūvi, kas nozīmē, ka zeme zem ceļa aizvien ir apkaimes iedzīvotāju, bet uzbērtā ceļa virskārta – pašvaldības. Būtībā pašvaldība pievāca ceļu sev, iekļaujot to savā bilancē, sacīja uzklausītie iedzīvotāji.
Tā kā krievi Ukrainā – es gribu, es paņemu. Te apmēram tāpat – paņem mūsu ceļu!
Iespītējoties, jo uzskata, ka ceļš pieder viņiem, iedzīvotāji nu gribētu slēgt ceļu un lietot tikai paši, bet pašvaldība to neļauj; vietvara neļāva izvietot "Iebraukt aizliegts" ceļazīmi, stāstīja uzklausītie.
Vietvara šo ceļu iekļāvusi savā bilancē, sākusi uzturēt, savienojot to ar "Latvijas Valsts mežu" (LVM) pirms kāda laika izbūvēto ceļu cauri mežam, kas piekļaujas ceļam – strīdus ābolam. Iedzīvotāji norādīja, ka ar LVM vienmēr spējuši sadzīvot, jo kravas spēkrati ar koksni izbrauc uz šosejas pa otru pusi, nevis gar "Puriņiem" un citiem īpašumiem, bet, pašvaldībai pārņemot grants satiksmes artēriju līdz LVM ceļam, vietvara vēlējusies citiem, ar apkaimi nesaistītiem autovadītājiem, ierādīt alternatīvu, īsāku ceļu.
Apkaimes iedzīvotāji raidījumam sūdzējās, ka svešie šoferi "te laiž trakāk nekā pa Pleskavas šoseju". Pa ceļu, īsinot maršrutu, brauc, pārsniedzot ātrumu, arī šķietami dzēruši šoferi, sacīja vietējie, uzsverot, citiem šoferiem te nav jābrauc, ir citas alternatīvas.
Šis vienmēr ir bijis mūsu ceļš. Tas ved tikai un vienīgi uz mūsu mājām, citiem te nav ko meklēt. Neesam prasījuši pašvaldībai, lai tā to uztur. Mēs paši mākam uzturēt savu ceļu. Esam spējīgi, neesam nekādi nabagi!
Tā kā zeme zem ceļa aizvien ir iedzīvotāju, viņi par to turpina maksāt nodokli, lai gan vairs nav noteicēji konkrētajā teritorijā, kur stiepjas ceļš.
Ar šo strīdu nesaistīts jurists Armands Logins raidījumam sacīja, ka pašvaldība rīkojusies nekorekti. Pašvaldība varētu apgrūtināt zemju īpašniekus, nosakot, ka ceļš pāriet vietvaras pārziņā, ja šī rīcība kalpotu sabiedrības interesēm. Pārņemšana savā saimniecībā varētu būt attaisnojama, ja ar apkaimi nesaistītiem transportlīdzekļu vadītājiem nebūtu citu ceļu, bet, ja alternatīvas ir, pat ja citi ceļi ir garāki, pašvaldība rīkojusies nekorekti, sacīja Logins.
Juristu Loginu mulsina, ka iedzīvotāji nolikt fakta priekšā, proti, pašvaldība pateikusi, ka būs tā un ne citādi, pirms tam neveicot sarunas par zemju zem ceļa atpirkšanu no iedzīvotājiem.
"Bez Tabu" sazinājās ar Smiltenes novada Brantu un Launkalnes pagastu apvienības pārvaldes vadītāju Lieni Gūtmani un Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieci Eviju Zurģi. Abas norādīja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas bija nepieciešams precizēt uzņēmumam "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) pašvaldības ceļu sarakstu. Pašvaldības saņem no LVC līdzfinansējumu vietvaras ceļu uzturēšanai.
Pašvaldībā norādīja, ka šāds gadījums, kad sabiedrībai noderīgs ceļš atrodas uz privātas zemes, nav unikāls.
Konstatējām, ka notikušas izmaiņas normatīvajos aktos, un ir nepieciešams šos ceļus, kas atrodas uz privātām zemēm, reģistrēt kā [pašvaldības] inženierbūves. Vēsturiski šie ceļi jau ir bijuši pašvaldības ceļu sarakstos.
Vietvarā norādīja, ka zemesgrāmatas, kas ir privāto zemju saimnieku rīcībā, ir kļūdainas. Proti, tajās savulaik nav iezīmēti ceļi, kas, pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, vienmēr esot bijuši pašvaldības saimniecībā. Tiem būtu jābūt iezīmētiem kā apgrūtinājumiem, pašvaldības ceļiem, bet kļūdainu zemesgrāmatu esot daudz, sacīja vietvarā.
Sarunās ar "Bez Tabu" pašvaldības pārstāvji sacīja, ka vietvara negrasās piekāpties iedzīvotājiem un atteikties no pretenzijām uz konkrēto ceļu, jo, kā sacīja vietvarā, arī citiem šoferiem ir tiesības nokļūt galamērķī pa tuvāko iespējamo ceļu.
"Tas, ko varam piedāvāt – atpirkt no viņiem šo zemi, lai to varētu reģistrēt nevis kā inženierbūvi, bet gan kā pašvaldības ceļu," sacīja pašvaldības pārstāve Gūtmene, norādot, ka šādā scenārijā iedzīvotājiem vairs nebūtu jāmaksā nodoklis par zemi zem ceļa.
Uzklausītie iedzīvotāji gan teica, ka nepiekritīs piedāvājumam atpirkt zemi. Viņi arī noraidīja apgalvojumu, ka ceļš vienmēr bijis pašvaldības, jo to esot būvējuši paši, ceļa uzturēšanā ieguldot savus līdzekļus.
Kuram taisnība, to var izlemt tiesā.
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
