"Visu izdarīju, kā vajag, bet vienalga sods 100 eiro!" Autovadītājs ir sašutis par netaisnīgo sodu

Noskaidrojis, par ko sodīts. Izrādās, – par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, neziņojot policijai.

Atcerējies negadījumu. Pēc kora mēģinājuma, izbraucot no autostāvvietas, veicis manevru atpakaļgaitā. Aizmugurē bija novietota automašīna un bijis grūti veikt manevru. Viegli sadūries ar to, taču nekādus bojājumus neesot redzējis un neesot bijis vajadzības meklēt autoīpašnieku vai ziņot policijai.

Ka tas bijis tieši tā, notikušajam ir arī liecinieks, kordiriģents Arvīds Platpers, kurš apstiprina, ka ieradies kādu minūti pēc tam, kad Elmārs jau bija uzsācis manevru.

Es palīdzēju viņam izbraukt ārā. Attālums tiešām bija ļoti mazs starp tām mašīnām. Viņš pateica, ka īsi pirms manas atnākšanas jutis, viņš tai mašīnai viegli pieskāries. Jutis, ka kaut kas atduras.

Mēs tur, dziļi neieskatoties, sapratām, ka tā skāde, ja tā bijusi, bijusi maza un likāmies mierā. Bojājumus neredzēju, ka būtu.Varbūt mēs skatījāmies pavirši. Bija pustumsa.

Melngalvja kungs teic, ka pat prātā nebūtu nācis pamest ceļu satiksmes negadījuma vietu, ja būtu zinājis, ka ir nodarījis zaudējumus. Vēl jo vairāk, kad pēc pāris dienām atkal devies uz kora mēģinājumu un uzzinājis, ka deju skolotājas automašīnai ir neliels iebuktējums priekšējās durvīs, pārņēmusi nelāga nojauta un sazinājies ar viņu.

Sapratis, ka ir vainīgais. Noformējuši saskaņoto paziņojumu. Cietušās automašīnas īpašniecei pretenziju neesot bijis, un viņa pirms tam policijā uzrakstīto ziņojumu par konstatēto nelielo bojājumu atsaukusi.

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšnieks Juris Jančevskis skaidro, ka Administratīvo pārkāpumu lietā, pat ja cietušais atsauc uzrakstīto iesniegumu, vainīgo personu tik un tā sauc pie atbildības.

Elmārs pārsteigts, ka protokolā rakstīts, ka viņam pat neesot vainu mīkstinošu apstākļu. Policijas pārstāvis skaidro, ka vainīgajam nemaz neesot piemērots bargākais sods, bet gan tikai 100 eiro.

Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, neziņojot policijai, sods ir no 70 līdz 700 eiro, kā arī iespējama transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no 3 mēnešiem līdz 2 gadiem.

Tas ir otrs bargākais sods pēc transportlīdzekļa vadīšanas reibumā. Lai nesaņemtu sodu, Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja priekšnieks Juris Jančevskis aicina autovadītājus neatstāt ceļu satiksmes negadījuma vietu, pirms nav paziņots policijai, pat ja šķiet, nekādus nozīmīgus bojājumus neesot radījuši.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē vien katru gadu ir vairāk nekā 3 tūkstoši lietu par faktiem, ka autovadītāji atstājuši negadījuma vietu. Septiņdesmit procentos gadījumu vainīgos izdodas atrast. Tā kā par šādu pārkāpumu sods ir ļoti bargs, tad labāk uzreiz saukt policiju, ja sanākusi sadursme ar spēkratu, kurā nav autovadītāja. Kārtībsargi lems, vai sadursmes dēļ ir nodarīts materiālais zaudējums vai ne.

Ja negadījuma brīdī notikuma vietā ir abi autovadītāji un transportlīdzekļiem nav nodarīti tik lieli bojājumi, ka nevar piedalīties satiksmē, tad gan var neziņot policijai, bet noformēt saskaņoto paziņojumu, ja viens atzīst savu vainu. Arī gadījumā, ja ir tikai viens transportlīdzeklis iesaistīts CSN, tad arī drīkst neziņot policijai.