"Govi no mēsliem vilkām ar traktoru! Tā saimnieko deputāts!" Fermā Daugavpils pusē kaitē dzīvniekiem un dabai

Vienā no lielākajām Daugavpils novada zemnieku saimniecībām "Kļavas V" saimnieko Daugavpils novada domes deputāts Viktors Kalāns, kurš savulaik strādājis vadošā amatā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā, tur konsultējot lauksaimniekus. Saimniecības "Kļavas V" bijušais strādnieks uzskata, ka pats V. Kalvāns aizmirsis, kā pareizi saimniekot.

Rādot vairāku desmitu buļļu turēšanas apstākļus vienā no novietnēm, redzams, ka dzīvnieki grimst savos mēslos, turpat arī guļ, no galvas līdz kājām aplipuši ar saviem izkārnījumiem un dubļiem. Pakaiši un sausa vide netiek nodrošināta.

"Tie ir sūdi, kuros buļļi iestiguši, citi guļ! Pirmkārt, viņi tur neaug tā, kā vajadzētu augt. It kā dod vajadzīgo daudzumu, bet dzīvo sūdos! Pat nevar normāli apgulties!" sašutis ir bijušais saimniecības strādnieks Kaspars.

Pati celtne, kurā buļļi atrodas, ir bēdīga paskata, tā nepasargā no slapjuma. Kaspars rāda arī aploku blakus buļļu novietnei. To arī klāj, kā stāsta bijušais strādnieks, biezs vircas slānis. "Arī tur viņi staigā, dzīvo, guļ. Visi šajā "žižā"," piebilst Kaspars.

Tāpat Kaspars parāda vēl vienu aploku, kurā staigā grūsnas govis. Arī šo teritoriju klāj bieza vircas kārta. Dzīvnieki tur pārvietojas ar grūtībām, dziļi iestieg masā.

"Arī tur visur ir virca! Šajā aplokā esošajiem lopiem nav arī pietiekoši liela novietne, kurā visi varētu satilpt. Bija kāds atgadījums: govs bija stāvoklī, jau drīz vajadzēja dzemdēt, tajos dubļos un mēslos iestiga līdz vēderam, nevarēja tikt ārā. Tikai ar traktoru izvilkām. Visas četras kājas iegrima līdz pašam vēderam," atminas Kaspars.

Eksperti arī redz problēmas

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperti saimniecībā viesojušies šī gada vasarā saistībā ar citiem, ar veterinārmedicīnu saistītiem jautājumiem, bet arī toreiz speciālisti aizrādījuši par netīrību un nespēju pienācīgi rūpēties par lopiem, stāsta PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītāja vietnieks Dzintars Juškus.

"Inspektori atzīmējuši to pašu, ko stāstāt jūs: netīrība, mēslu daudzums, pakaišu trūkums. Tika dots termiņš pārkāpumu novēršanai. Uzrakstījām brīdinājumu, sakot, ja sūdus neizvāks, mēs sodīsim," informē PVD pārstāvis Dz. Juškus, piebilstot, ka viesojoties vēl pēc mēneša, konstatēts, ka saimniecībā aizrādījumi uzklausīti un pārkāpumi vasaras beigās novērsti.

Taujāts, kā tas nākas, ka tagad atkal saimniecībā ir līdzīgas likstas kā vasarā, PVD pārstāvis Dz. Juškus teic, ka inspektori atkal ieradīsies saimniecībā. "Mūsu spēki koncentrēti uz cūku mēra apkarošanu. Šādi lopi, kādi ir tajā saimniecībā, mums tagad ir otrajā plānā. Acīmredzot, arī tādas saimniecības jāapseko biežāk.

Ja tas cilvēks ir atbildīgs, viņš izdarīs to darbu. Tā situācija nav normāla, es piekrītu," turpina PVD pārstāvis Dz. Juškus.

Lopi ir, bet kur tos izmitināt? Vai mēslos?

Bez Tabu komandai izdodas sastapt arī saimniecības īpašnieku un Daugavpils novada domes deputātu V. Kalānu. Viņš sākotnēji ir ļoti pikts, jo žurnālisti nav saskaņojuši vizīti, paceļ balsi, tonis ir agresīvs, norāda, ko un kā žurnālistiem darīt. V. Kalāns ved uz vietām, kur citiem lopiem klājas labāk, kur labturības prasības tiek ievērotas.

V. Kalāns nenoliedz, ka problēmas saimniecībā pastāv, tās lielā mērā esot saistītas ar celtņu trūkumu, kurās varētu izvietot visas govis. Informē, ka banka esot atteikusi kredītu lielai novietnei.

"Banka atteica kredītu, mēs tagad to novietni būvējam saviem spēkiem. Domāju, ka gada laikā to uzbūvēsim. Lopi būs normālos apstākļos. Savāksim lopus, kuri sliktos apstākļos atrodas," stāsta V. Kalāns.

Komentējot, kāpēc lopi strēgst un guļ zampā un slapjumā, kur nav pakaišu, V. Kalāns teic, ka vainīgi esot lietainie laikapstākļi. Tāpēc arī pakaišus esot grūti sagādāt.

Sūdzēšanos par saimniecībā notiekošo V. Kalāns sauc par atriebību, jo bijušais strādnieks Kaspars esot atlaists no darba draudzības ar zaļo pūķi dēļ. Zemnieku saimniecības priekšstāvis uzteic sevi, sakot, ka izmirstošajos laukos nodrošina vairākus desmitus darba vietu.

Tiesa, PVD norāda, ka sūdzības ir pamatotas. Turpina PVD pārstāvis Dz. Juškus: "Protams, ir pozitīvā puse: viņš maksā nodokļus, nodrošina darba vietas, bet vidi un lopu labturību atstājis otrajā plānā."

Vides piesārņojums

Likstas ar lopu labturību ir puse bēdas: visur esošā virca noplūst un piesārņo apkārtējo vidi. Kaspars rāda divas ūdenstilpes, kurās agrāk mitinājušās zivis, bet tās esot pamatīgi piesārņotas.

"Lūk, ezers, kurā agrāk ķēru zivis. Viņam [V. Kalānam] nebija, kur likt vircu. Viņš gāza vircu šeit [dīķī]. Vairs nav tur nekā. Tālāk ir vēl viens dīķis. Tur bija skaistas karūsas. Tur arī piegāza vircu, visas zivis tūlīt bija beigtas. Tāpat virca tecēja grāvjos, tālāk aizplūda uz mežu," stāsta Kaspars.

Tā kā saimniecība ir uzkalnā, virca kopā ar lietus nogāzēm plūst lejā, norāda Kaspars, piesārņojot apkārtni. Arī Valsts vides dienestā apstiprina, ka saimniecībā ir nopietnas problēmas ar vircas apsaimniekošanu. Piemēroti sodi, pārbaudes būs arī turpmāk.

"Pārbaudēs konstatēts, ka ir problēmas ar vircu. Tā situācija tāda ir. Valsts vides dienests noteica īpašniekam nodrošināt, lai piesārņojumu savāc, kontrolē un ierobežo.

Dienesta attieksme bija strikta: tika ierosināta administratīvā lietvedība un piemērots administratīvais sods. 400 eiro.

Kad uzņēmējs lūdza Valsts vides dienestam izziņu, kas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam, lai saņemtu iespēju piedalīties projektos, dienests sniedza negatīvu atzinumu," informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Noskalojumi no saimniecības un tās smagā tehnika pamatīgi sabojājusi arī servitūta ceļu, kas met loku ap saimniecību. Nu to V. Kalāns cenšas saglābt par saviem līdzekļiem.