Uz saturu

"Nezinu, kas Montai notika!" Kaimiņi vēl joprojām šokā par cietsirdību pret dzīvniekiem Balgalē

Februāra izskaņā nelielais Balgales ciems Talsu novadā Latvijas kartē izcēlās ar jo īpašu cietsirdību pret dzīvniekiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Materiālu sociālajā tīklošanas vietnē "Facebook" izvieto biedrības "Dzīvnieku SOS" pārstāve Gita Grantiņa, kura kopā ar domubiedriem veic dzīvnieku glābšanas operāciju kādā īpašumā Balgalē, kur kāda sieviete vārdā Monta sākotnēji bija uzņēmusies rūpes par likteņa varā pamestiem dzīvniekiem. Plašāk par notikušo Grantiņa ar "Bez Tabu" runāt gan nevēlas.

Dzīvniekus tā dēvētā labdare Monta turējusi konteinerā, ko cita starpā esot pat piešķīrusi kāda organizācija, biedrība, kas arī nodarbojoties ar dzīvnieku glābšanu. Savukārt nama pagalmā mēģināts aprakt vairāku dzīvnieku mirstīgās atliekas.

Pagrabā uziet ledū iesalušu kaķu līķus

Pagrabā dzīvnieku glābēji uziet ledū iesalušu kaķu līķus. Tikmēr Valsts policija, kas par šausmām Balgalē tikusi informēta pāris dienas vēlāk un pašreiz veic izmeklēšanu, apgalvo, ka kopumā teritorijā atrastas sešu murrātāju mirstīgās atliekas.

Valsts policija

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas saņēma informāciju, ka Talsu novada Balgales pagastā kādā īpašumā ir atrasti miruši dzīvnieki un, iespējams, pārkāpti dzīvnieku turēšanas notikumi, kā arī aizdomas par to, ka, iespējams, notikusi cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa amatpersonas ar Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām ieradās notikuma vietā un konstatēja, ka īpašumā atrodas sešu kaķu līķi. Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess un līķi nogādāti ekspertīžu iestādē Rīgā ekspertīzes veikšanai, lai noskaidrotu dzīvnieku nāves cēloni. Valsts policija turpina izmeklēšanu kriminālprocesā.

Tuvāko kaimiņu domas par Montu gan atšķiras. Viena slavē iedzīvotājas labos nodomos, cita peļ un pat vaino Montu mājdzīvnieku nolaupīšanā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

No dzīvnieku labdares līdz "mocītājai"

Neatkarīgi no tā dzīvnieku labdare Monta nu rīkojusies visai cietsirdīgi, atstājot novārtā uzņemtos zvērus. Viena no kaimiņienēm apgalvo, ka Montas labā sirds pirms trim mēnešiem salūzusi privāto attiecību dēļ. Tieši pērnā gada izskaņā, tobrīd vēl būdama kā dzīvnieku labdare, sieviete aizbēgusi, pametot četrkājainos draugus.

Saskaņā ar Krimināllikumu, bargākais sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kā rezultātā tas gājis bojā, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Bez Tabu dodas uz konkrēto saimniecību, taču, lai arī nama dūmenis kūpēja uz nebēdu, durvis neviens tā arī neatvēra.

PVD veļ akmeni dzīvnieku labdaru dārziņā

Pārtikas un veterinārais dienests informāciju par Balgalē notiekošo uzzinājis vien pēc publicētā ieraksta sociālajos tīklos. Turklāt tagad PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda nu veļ akmeni dzīvnieku glābēju dārziņā, kuri vispirms rīkojās, bet tikai pēc tam ziņoja uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām.

PVD arī uzskata, ka ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, liekot dzīvnieku glābšanas un palīdzības biedrībām un personām, reģistrēties, lai PVD varētu veikt pārbaudes.

"Bez Tabu" arī vēršas Zemkopības ministrijā, kas norāda, ka "jau 2020. gada sākumā izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās", kura mērķis bija izpildīt citos normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktās prasības par fizisko personu datu aizsardzību, administratīvā sloga samazināšanu dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, iesniedzot dokumentus reģistrācijai un nodrošinot būvju un telpu grupu reģistrētā lietošanas veida atbilstību paredzamajai darbībai, kā arī precizēt dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbībai noteiktās prasības".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lērums aktīvistu izmaiņas nevēlas

Tiesa gan, nokļūstot normatīvā akta iecerei sabiedriskajā apspriešanā, 2020.gadā ministrija un Saeimas deputāti saņēma vairāk nekā 100 e-pasta vēstuļu no sabiedrības, kas neatbalsta šī noteikumu projekta virzību, īpaši vēršoties pret konkrētu punktu redakciju:

  • "XX. Fiziska vai juridiska persona, kura izmitina izķertos, atsavinātos un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī sistemātiski pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus ar mērķi meklēt tiem īpašniekus, ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā šo noteikumu xx-xx. punktā noteiktajā kārtībā kā patversme.
  • XX. Fiziska vai juridiska persona, kura uz noteiktu laiku aprūpē īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā šo noteikumu xx.-xx. punktā noteiktajā kārtībā kā viesnīca."

"Tā kā jautājums par šādām biedrībām un organizācijām ir ļoti aktuāls, Zemkopības ministrija strādā pie šī jautājuma aktualizēšanas un virzīšanas," piemetina ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

"Bez Tabu" apciemo izglābtos suņus

Atgriežoties pie notikumiem Balgalē, izglābti arī pieci kaķi un trīs suņi, pēdējie no tiem nogādāti dzīvnieku patversmē "Ulubele". Iestādes vadītāja Ilze Džonsone "Bez Tabu" apgalvo, ka iepriekš minētā Monta esot figurējusi dažādās dzīvnieku glābēju, biedrību rīkotās akcijās, taču personīga pazīšanās neesot bijusi, turklāt "tiem, kuri viņu [Montu] pazīst personīgi, ir ļoti, ļoti izbrīnīti un pārsteigti, jo, kā cilvēki saka, nekas neliecināja, ka šāds cilvēks varētu mainīties".

Jautājot par nepieciešamību tomēr ieviest striktākas prasības un kontroles attiecībā pret brīvprātīgajiem, kuri nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, Džonsone vairāk gan akcentē cīņu ar cēloņiem.

Ilze Džonsone
dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja

Nu, ziniet, papīrs panes visu, pacieš visu. Un sarakstīt jau var jebko. Bet – svarīgi, kā tas viss notiks dzīvē, kas to pārbaudīs, kas to darīs. Un tāds mans viedoklis jau sen, ka mēs nepārtraukti cīnāmies ar sekām. Dzīvnieku glābšana un izmitināšana gan patversmēs, gan pie brīvprātīgajiem mājās tās ir tikai un vienīgi sekas. Un mēs būtu tiešām ļoti priecīgi un pateicīgi, ja mūsu valstī beidzot pievērstos cēloņiem, kas ir nekontrolētā dzīvnieku vairošanās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Intervija ar Ilzi Džonsoni:

Žurnālists
Medijos pavadīti vairāk nekā 14 gadi. Uzskata, ka katrs stāsts un problēma ir iespēja sabiedrībai atgādināt par dažādām dzīves situācijām, kas var skart jebkuru no mums. Strādājot, rod iespēju ne tikai risināt problēmas, bet arī pamācīt citus labākai ikdienai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm