"Statistika šausmīga!" Vilku uzbrukumi dzen izmisumā aitkopjus; medību limits neapmierina
"Bez Tabu" redakcijā vērsās aitkope Gita no Asares ciema Jēkabpils novadā. Viņas saimniecībā raidījums viesojās jau pirms aptuveni diviem gadiem. Tolaik Gita stāstīja par vilku saplosītiem lopiņiem savā īpašumā.
Nupat Gita stāstīja raidījumam par notikumiem ap gadu miju, kad mednieki bija sadzinuši pēdas četru vilku baram viņai piederošā mežā un, vēloties novērst potenciālu apdraudējumu mājlopiem, bija sagatavojušies plēsēju nomedīšanai, bet medības nevarēja uzsākt, jo vairs nebija atļauju.
Vilku medību sezona ir no jūlija vidus līdz 31. martam. Šajā medību sezonā ļauts nomedīt 370 vilku. Limits gan parasti tiek izsmelts krietni pirms medību sezonas beigām, tāpēc Gita satraucas, ka vilki siro netraucēti.
Dienas laikā vilki iet pa māju pagalmiem! Mūsu pusē arī vilks bija pagalmā sievietei. Viņi jūtas drošāki, nāk arvien tuvāk. Vilkam ir jādzīvo, bet mežā.
2020. gadā vilku uzbrukumos cieta 115 mājdzīvnieki, un sekojošos gados asinīm slacītā statistika kāpa, 2023. gadā sasniedzot teju 600 cietušu mājdzīvnieku. 2024. gadā gan plosīto mājdzīvnieku skaits saruka līdz 336 dzīvniekiem. Šī ir oficiālā statistika, bet pieļaujams, ka skaitļi ir lielāki, jo par visiem cietušajiem lopiem netiek ziņots.
Latvijas aitu audzētāju asociācijā ļoti bažījas par vilku uzbrukumiem, uzsverot, ka gadā nokosto aitu skaits ir pielīdzināms prāvam ganāmpulkam.
Pagājušogad viens no mūsu biedriem pārtrauca nodarboties ar aitkopību tieši tāpēc, ka vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoja vilku uzbrukumus ganāmpulkam. Statistika ir šausmīga!
Nomedījamo vilku limits ir neatbilstošs plēsēju populācijai, uzskata Latvijas aitu audzētāju asociācijā.
Ja vilks iznāk no meža un nāk uz mājām, es teiktu, ka vilki savairojušies vairāk nekā mums nepieciešams, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību. Latvijā ir krietni par daudz vilku. Pie tādas vilku populācijas vilki vairojas ātrāk, nekā spējam populāciju regulēt.
Šajā medību sezonā nomedījamo vilku limits pacelts no 300 līdz 370 plēsējiem. Šāda pretimnākšana, pēc aitkopju domām, nav pietiekama. Par medību uzraudzību atbildīgajā Valsts meža dienestā (VMD) gan tam oponē, sakot, ka limits ir balstīts zinātniskā izpētē, lai saudzētu vilku populāciju.
Sabiedrība pieņēmusi, ka vilks ir ir aizsargājams. To esam pieņēmuši, iestājoties Eiropas Savienībā. Vilks ir būtiska dabas sastāvdaļa. Lopkopjiem aita ir vērtība, bet arī vilks mežā ir vērtība. Mēs nevaram gar visiem mežiem novilkt žogu un aizliegt vilkam iznākt.
VMD sacīja, ka limits nav akmenī kalts. Vērojot vilku populācijas un uzbrukumu tendences un uzklausot lopkopju viedokli, nav izslēgts, ka nākotnē nomedījamo dzīvnieku limits var tikt palielināts, norādīja VMD, piebilstot, ka valsts institūcijas ir atvērtas dialogam ar lopkopjiem.
Uzklausītie aitkopji uzsver, ka pēc medību limita izmelšanas medību sezonā valstij jābūt atsaucīgākai – jāizsniedz ārpuskārtas medību atļaujas, ja vilki siro un uzbrūk dzīvniekiem. Līdz šim gan šādas ārpuskārtas atļaujas izsniegtas reti, vairums – noraidītas. Pagājušogad izsniegtas vien divas.
Uztrauc arī tas, ka vilki siro apdzīvotās vietās.
VMD norāda, ka ārpuskārtas atļaujas izsniedz vien tajos gadījumos, ja vilks apdraud cilvēku. Uzbrukumi aitām esot normāla parādība, sacīja dienestā.
Vilks vienmēr ir medījis aitas, tāpat kā suņus. Pirms 100 gadiem [Jānis] Poruks sacerēja dzejoli "Suns un vilks", tā kā nekas nav mainījies.
Aitkopji gan uzskata, ka vilku uzbrukumi mājlopiem ir netiešs, bet tomēr apdraudējums cilvēkam, jo cieš saimnieciskā darbība.
VMD aicina lopkopjus gādāt par prevenciju pret vilku uzbrukumiem, norādot, ka pieejams Eiropas Savienības atbalsts žogu uzsliešanai. Uzklausītie aitkopji sacīja, ka paši un citi aroda brāļi atbalstu aktīvi izmantojuši un žogus izbūvējuši, bet uzsver, ka tie tāpat nereti neattur vilkus no uzbrukumiem.
Vairāk uzzini, noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
